Iepazīst novada iespējas. Pļaviņu novada Uzņēmēju launags septembrī notika Odzienas muižā. Tā dalībnieki iepazina muižas kompleksa vēsturi, apskatīja atjaunotās telpas, kā arī uzzināja par padomju laika auto un tehnikas privātkolekcijas izveides gaitu. Novada uzņēmējus un citus interesentus izglītojošajā lekcijā “Darījuma sarunas — stratēģijas un taktikas” uzrunāja lektors un biznesa attīstības treneris Mārtiņš Vecvanags.
Attēlā — pasākuma dalībnieki ar interesi apmeklēja Odzienas muižu. Foto no Pļaviņu novada domes
Atminas Iršu kolonistus. Iršu pagasta bibliotēkā literārajā pasākumā “Dzejā var pateikt tik daudz!” roku rokā bija sadevusies dzeja ar vēsturi. Pasākuma vadmotīvs bija “mājas”, un tam bija cieša saistība ar Iršu pagasta vēsturi. 1939. gada rudenī beidza pastāvēt viena no lielākajām vācu kolonijām Baltijā. Pirms 80 gadiem rudenī no Hiršenhofas (Iršiem) ar smagu sirdi devās prom baltvācieši, kuri šeit dzīvoja no paaudzes paaudzē. Pasākumā Pērses sākumskolas bērni runāja dzeju par mājām, bet 5. — 6. klases skolēni, skolotājas Daigas Andersones rosināti, dalījās pārdomās, kas ir mājas. Dzejas dienu vēl jo emocionālāku vērsa Iršu sieviešu vokālā ansambļa priekšnesumi. Pasākuma otrajā daļā, skolotājas Valdas Kalniņas aicināti, klātesošie noskatījās filmu par baltvācu izbraukšanu no Latvijas, tā vairāk izprotot 1939. gada rudens notikumus, kad baltvācieši izceļoja no Iršiem. To, ka šis notikums nav aizmirsts, liecināja arī ziedi pie Hiršenhofas kolonijai veltītā piemiņas akmens. Šovasar vairāki vācbaltu pēcteči, kā arī citi ekskursanti viesojās Iršos un apskatīja vēstures materiāliem bagāto ekspozīciju Pērses sākumskolā. Daudzus interesentus doties uz Iršiem rosinājusi arī Arta Pabrika izdotā grāmata “Hiršenhofa. Kultūrvēsturiska eseja” un Lindas Šmites romāns “Aizved mani uz Hiršenhofu”.
Foto no www.koknese.lv
Akcija “Labo darbu nedēļa” no 7. līdz 13. oktobrim Latvijā norisinās jau 11. gadu. Tās laikā aicina sniegt atbalstu līdzcilvēkiem, dzīvniekiem vai sabiedrībai un vairot palīdzēšanas kultūru valstī. Šo akciju atbalsta arī Aizkraukles novada vidusskolā. Akcijas koordinatore un 3.a klases audzinātāja Ligita Veļčinska stāsta, ka ar saviem audzēkņiem devās uz Aizkraukles pagasta saimniecību “Priediņas”. “Mūs laipni uzņēma saimniecībā. Uz burkānu lauku bērni aizbrauca, sasēduši traktora piekabē. Daudziem tāds piedzīvojums bija pirmo reizi. Todien labi pastrādājām, vācām burkānus, tomātus, gurķus, šķirojām sīpolus Tā bija jauki pavadīta diena,” saka skolotāja Ligita. Viņai piekrīt arī kolēģe 4.b klases (attēlā) audzinātāja Ruta Molotkovska. Viņa ar skolēniem devās uz Seces pagasta “Omračiem” un vāca cidonijas: “Bērni sadalījās komandās, lai noskaidrotu, cik daudz spēj salasīt, katrai komandai bija savas kastes. Bija interesanti un aizraujoši. Visi strādāja čakli un draudzīgi. Kastes ātri pildījās cidonijām. Laiks paskrēja ātri, un bija ļoti jauki būt visiem kopā un padarīt labu darbu.”
Savukārt 3.m klases skolēni kopā ar skolotāju Irinu Seļezņovu devās uz lauku mājām, kur kādai ģimenei palīdzēja novākt bietes, ābolus un sagrābt nokritušās lapas. Foto no Aizkraukles novada vidusskolas
Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta Ķūģu kapos izvietots stends, kurā atainota informācija par šajā kapsētā guldītajiem novadniekiem, kuri ar savu darbu vai devumu vietējai sabiedrībai palikuši līdzcilvēku atmiņās. Tajā minēti 15 cilvēku vārdi, neliels viņu dzīvesgājuma apraksts un fotogrāfijas. Ziņas iegūtas, galvenokārt aptaujājot iedzīvotājus un meklējot citu informāciju. Stends tapa ar Pļaviņu novada domes atbalstu neformālas iedzīvotāju grupas projektam šī gada pašvaldības izsludinātajā konkursā, un šajā darbā daudz palīdzēja vēstures skolotāja Iveta Krastiņa. Viņa atzina, ka šī kapsēta ir sena un visi apbedījumi nav apzināti, tāpēc ir darbs tālākai izpētei. Līdzīgi informatīvi stendi izvietoti arī citās Pļaviņu novada kapsētās. Giedres Zvirgzdiņas foto
Apmierināti gan pircēji, gan pārdevēji. Viesītē uz rudens tirgu, spītējot salnai, bija sabraukuši ne tikai vietējie tirgotāji, bet arī ražotāji un pārdevēji no tālākiem pagastiem un pilsētām. Tik plašs preču un produktu piedāvājums tirdziņā sen nebija redzēts. Pārdeva apģērbu, apavus, saimniecības preces, augļu kokus, ogulājus, daudz dažādu šķirņu mārtiņrozes, augļus un dārzeņus, medu, vaska sveces, svaigas un žāvētas zivis, saldumus. Varēja iegādāties veselīgo plūškoka sīrupu un dažādas tējas, pinumus, adītas zeķes, cimdus un cepures, dažādus koka izstrādājumus. Bērni no augļiem, dārzeņiem un ogām varēja veidot kompozīcijas un piedalīties spēlēs un rotaļās. Pārdevēji un pircēji ar šī gada rudens tirgu bija ļoti apmierināti. Ināra Dreijera teksts un foto
JAUNIEŠI VĒLAS BŪT LAIMĪGI. Aizkraukles Interešu izglītības centra vokāli instrumentālais ansamblis “Sounds like yellow”, kurā dzied un muzicē Laima Birkava, Marta Liedskalniņa, Viktorija Miholaškina, Kristiāna Rancāne un Kristaps Rancāns, piedalījās 26. starptautiskajā jaunatnes demokrātijas, televīzijas, preses un mākslas festivālā “Slavutičas zelta rudens — 2019” Ukrainā. Festivāla ideja — es vēlos redzēt pasauli laimīgu. Trīs dienu garumā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt dažādas meistarklases, komandas piedalījās žurnālistikas, foto, video konkursos, kur bija gan mājas darbi, gan tika uzdoti uzdevumi, kurus vajadzēja izpildīt festivāla laikā. Dalībniekus vērtēja starptautiska žūrija. Aizkraukles jaunieši atzina, ka festivālā emocijas sasmeltas ilgam laikam! Tā bija neatkārtojama pieredze, kas ļāva uz savu ikdienu paskatīties pavisam citām acīm. Foto no centra arhīva
