“Visas horoskopa zīmes ir labas, bet Zivtiņas īpaši labas,” smaidot saka daudzesiete Viktorija Gabrāne, kura pusapaļu jubileju svin marta sākumā. “Zivis prot peldēt pa dzīvi gan dziļos, gan seklos ūdeņos.”
Ciemojas ik gadu
Viktorijas kundze par daudzesieti sevi sauc kopš 1980. gada, kad kopā ar vīru Valēriju no zilo ezeru zemes pārcēlās uz Zemgali. Bērnība, skolas gaitas un agrā jaunība pagājusi Ludzas pusē, kur jubilāre labprāt ciemojas ik gadu. Ludzā vēl joprojām dzīvo radi un draugi, ikreiz, turp aizbraucot, noteikti jāpaviesojas pie tehnikuma laika draudzenes Mārītes, bērnības drauga Jāņa. Viktorijas kundze vienmēr dodas arī uz kapusvētkiem, tie Latgalē esot liels pasākums — vispirms dievkalpojums baznīcā, pēc tam piemiņas brīdis kapos. Tur noteikti satiek radus, draugus, kuri uzaicina ciemos, un tad jau sākas īsta dzīrošana — galdi kā kāzās, teju vai lūst.
Patīk matemātika
Vitas (tā jubilāri sauc ikdienā) bērnība aizritēja Masļenku sādžā. Jaunākā triju atvašu ģimenē, vecākiem vēlais bērns, kuru lutināt, par kuru priecāties, tāpēc tēvs Geronims un māte Tekla, meitai pamatskolu beidzot, vēlēja viņai mācīties tuvējā Malnavas tehnikumā. Vita pati gan gribējusi doties uz Ogri, taču vecāki jaunāko meitu tālu projām nevēlējās laist, un vajadzēja vien paklausīt. Malnavas tehnikumā Viktorija apguva grāmatvedību. “Aritmētika un ģeometrija padevās, tie man bija mīļākie mācību priekšmeti, arī grāmatvedes darbs — “papīri”, skaitļi — man patīk,” saka jubilāre. “Vēl tagad, ja nepieciešams, palīdzu mazmeitiņām tikt galā ar matemātikas mājasdarbiem.”
Bez blēņām nevar
Neviens bērns bez blēņām nav izaudzis, arī Vita bērnībā šad tad sastrādāja kādu nedarbu. Viena pati ne, bet ar “domubiedriem” kaimiņdārzā devās raudzīt, kāda izdevusies ābolu raža, taču gājiens izvērtās neveiksmīgs. Pieķerta nedarbos un nokaunināta, Vita ābolos nekad vairs negāja. Taču bija citas iespējas palaidņoties. Reiz, kad sešgadīgā Vita ciemojās pie brālēniem, visi kopā aizslēpoja uz lielo gravu aiz mājas, un puikas arī mazo māsīcu “uzcienāja” ar dūmu. Liels Vitas domubiedrs bija arī bērnības draugs Jancis, ar kuru kopā pastrādāta kāda palaidnība, par ko pat saviem bērniem viņa nav stāstījusi. Vita atminas arī citiem atklājamus nedarbus, kā abi ar Janci devušies bradāt labību, vecāki abus rāja un baidīja: “Ja jūs staigāsiet pa rudziem, Rudzu meita apēdīs.”
Iepazīstas Jaungada ballē
Ar nākamo vīru Valēriju Vita sadejojās Jaungada ballē 1975. gada 28. decembrī. Valērijs tikko bija pārnācis no dienesta, sācis strādāt kolhozā “Druva”. Drīz vien — 28. augustā — jaunieši svinēja kāzas. Tās bija plašas, kā jau tolaik ierasts — divas dienas līksmoja ap simt viesu. Aizvadītajā vasarā Vita un Valērijs nosvinēja koraļļu kāzas. Viņiem 35 kopdzīves gadu “bilancē” ir trīs bērni — Līga, Māris un Valdis — un pieci mazbērni. Vecākais dēls Māris kopā ar sievu Agitu audzina Artu, Martu un Agnesi, bet meita Līga — dēlu Viljamu, Valdis ar draudzeni Gintu — dēlu Sandiju. Jubilāre ļoti lepojas ar saviem bērniem, labas attiecības izveidojušās arī ar viņu otrajām pusītēm.
“Atceros laiku, kad Māris iepazinās ar Agitu,” smejoties stāsta daudzesiete. “Dēls pārnāca mājās un stāstīja: Mammu, es iepazinos ar baigi foršu meiteni, bet, ja tu zinātu, kā viņa gatavo!”. Agitai tiešām ir talants, svētku reizēs viņa cep tortes, kūkas, ne pēc receptēm, bet izdodas lieliskas!”.
Gribas kaut ko vieglu
Visu mūžu Viktorijas kundze bijusi grāmatvede, 12 gadu nostrādājusi Valsts ieņēmumu dienestā, pēc tā reorganizācijas vairāk nekā gadu pastrādāja VID Nodokļu kontroles pārvaldē Rīgā. Agrie rīti, vēlie vakari un nogurums, ko radīja tālais ceļš, pirms mēneša lika pieņemt lēmumu, un Viktorijas kundze aizgāja no darba. Taču bezdarbnieku rindas daudzesiete nepapildina, viņa jau atradusi darbu savā profesijā.
Savs laiks darbam, savs atpūtai — tam piekrīt arī jubilāre, viņa kopā ar tuvākajām draudzenēm, ģimenes locekļiem labprāt apmeklē koncertus, teātra izrādes. Vitas kundzei sirdij tuvākas komēdijas, teātra Žurka Kornēlija ir tik iecienīta, ka garām nav palaista neviena izrāde. ““Smagas” izrādes man nepatīk, uz tām neeju, jo dzīve jau tā brīžiem ir smaga, tāpēc gribas kaut ko vieglu, lai var pasmieties,” atklāj daudzesiete.
Hokeja fane
Viktorijas kundzes vaļasprieks ir puķu audzēšana, šodien sēšot petūnijas, zeme un sēklas jau nopirktas. Īpaši mīļi daudzesietei ir flokši, bet padomjlaika 8. marta simbolu — sarkanu tulpi — viņai labāk nedāvināt. Vasarā mājas sakņu un košumdārzā jubilārei aizrit ne viena vien stunda, “Lakstīgalu” iekoptais dārzs saņēmis atzinību arī sakoptāko pagasta sētu konkursā.
Vita labprāt pamēģina ko jaunu. Nesen viņa nolēma, ka ūdens aerobika ir veselīga nodarbe un tagad ik nedēļu dodas uz Kokneses baseinu. Vai, piemēram, reiz Vitas kundze devās klātienē vērot hokeja maču Rīgā. Iepaticies, un rīt viņa atkal brauks uz Rīgu atbalstīt mūsu hokejistus.
