Zipija bija dekoratīva mājas pele, kuras mīļākā nodarbošanās, kā jebkuram mājdzīvniekam, bija nedarbu darīšana. Bieži vien grūtos brīžos viņa lika pasmaidīt.
Iebildumos neklausās
Guntas ģimenē pelēnu pieņēma pirms četriem gadiem. Tā bija meitas ideja. Sākumā Gunta nepiekrita tam, ka mājoklī dzīvos grauzējs, aizbildinoties ar to, ka viņu mūžs ir īss, pieķeršanās rodas ātri, bet tai drīz vien seko arī asaras. Taču meita iebildumos neklausījās. Pelīte ieguva jaunu ģimeni. Par spīti sākotnējiem iebildumiem visi pārējie ģimenes locekļi ātri vien pierada pie viņas un pat iemīļoja.
Brīžiem šķiet, ka pazudusi
Sākumā pelīte uzvedās ļoti mierīgi un klusi. Brīžiem šķita, ka viņa ir pazudusi, jo mēdza ielīst kādā kaktā, paslēpties un gulēt. Neviens nezināja, kur viņa ir. Pelei tika ļauta liela brīvība, būrī Zipi turēja tikai tad, kad neviena nebija mājās. Visa ģimene bija jau pieradusi pie tā, ka, tikko pārnākot mājās, vispirms no būra jāizlaiž Zipis un tikai tad var doties savās gaitās.
Pēc neilga laika Zipija bija pieradusi, un tad jau arī sākās nedarbi. Nu jau tas, ka viņa neskraidīja pa istabu un arī atrast viņu nevarēja, nozīmēja, ka viņa ir atradusi sev interesantu nodarbošanos. Tas savukārt bieži vien nozīmēja materiālus zaudējumus.
Cimdu kaudze aiz skapja
Reiz saimniekiem pazuda cimdi. Turklāt nevis viens, kā ierasts, bet gan abi. Protams, sākumā tam nepievērsa vērību, jo nav jau pirmā reize, kad ikdienas steigā pazaudē dažādas mantas. Taču tad, kad cimdi sāka zust regulāri, ģimenē sāka par to domāt. Lielās pavasara tīrīšanas laikā visi pazaudētie cimdi tika atrasti vienuviet glītā kaudzītē aiz lielā skapja. Protams, daudzus no tiem pelīte jau bija “pagaršojusi”, bet uz dažiem zobu pēdas nemanīja. Nolēma, ka turpmāk ikviena pazudusī lieta jāmeklē ir vispirms pie Zipijas. Taču to diemžēl bija ļoti grūti izdarīt, jo pelīte taču var ielīst tādās vietās, kur cilvēks neiekļūst. Sīkākos priekšmetus atrada reti.
Traucēklis kurpē
Arī gulēt Zipim iepatikās nevis vairs istabas stūrī, bet nu jau arvien interesantākās vietās, kur neviens parasti neiedomājās viņu meklēt.
Līdz ar to saimnieki bieži vien negaidot tika pārsteigti. Kādu rītu saimnieks, aujot kurpi, saprata, ka tajā kaut kas ir. Kad traucēkli no kurpes izkratīja, izrādījās, ka tas ir Zipis. Viņa bija ērti iekārtojusies kurpē, un saldi gulēja. Šo atgadījumu mājinieki atcerējās vēl ilgi, un visas kurpes pirms aušanas kājās tika pārbaudītas, lai peli nejauši nesamītu. Taču pēc kāda laika tas jau bija aizmirsies līdz nākamās guļvietas atklāšanai.
Slēptuve — virsjakas kabatā
Visi bija ievērojuši, ka pelīte katru vakaru dodas gulēt koridorā, taču neviens neskatījās, kur tieši viņa guļ. Kādu dienu izrādījās, ka jaunā guļvieta ir iekārtota saimnieka darba virsjakas kabatā. Labi, ka no rīta kabatas pārbaudīja, citādi Zipija kopā ar saimnieku būtu aizceļojusi ne tikai prom no mājas, bet pat uz pavisam citu pilsētu.
Lūk, tādi bija Zipijas darbi un nedarbi. Tā ir tikai minimāla daļiņa no visa, ko viņa ir darījusi. Diemžēl pele nedzīvoja ilgi, un piepildījās Guntas vārdi par asarām, taču laiks, kamēr viņa dzīvoja šajā ģimenē, bija jautrs un piedzīvojumu pilns. Turklāt krasi ir mainījies arī ģimenes viedoklis par to, ka grauzējs dzīvoklī nav paciešams.