No bērnības atceros pasaku par balodi, kurš, vīdams ligzdu, negribēja mācīties, kā pareizi to darīt, vien sauca: “Protu! Protu!”, bet čiks tik iznāca. Ne nu prata, nekā, tik tā lielā dižošanās.
Tāda pati lielummānija pirms vēlēšanām laikam bija pārņēmusi vairākus deputāta krēsla kārotājus, jo kā gan citādi ienāktu prātā kandidēt Saeimas vēlēšanās Latvijā bez atbilstīgām valsts valodas zināšanām. No 10. Saeimā ievēlētajiem deputātiem četri sacījuši, ka valsts valodu prot vidēji, apmierinoši vai tikai sarunvalodas līmenī. Pirmais pārbaudījums deputātiem būs zvēresta nodošana. Maz ticams, vai to sapratīs Liepājas domes deputāts Valērijs Kravcovs, kurš līdz šim strādājis ar tulces palīdzību, jo slikti zina valsts valodu. Valsts valodas centra (VVC) Valodas kontroles nodaļas vadītājs koknesietis Antons Kursītis norāda, ka problēmas ar latviešu valodu jaunajā darbā varētu būt daudz lielākam skaitam deputātu. Vai katram vēl būs jāalgo tulks?
Tas ir pašsaprotami, ka Saeimas deputātam valsts valoda ir jāpārvalda augstākajā līmenī, jo deputātam Saeimā jāstrādā, nevis tikai jāsēž mīkstā krēslā un jāsaņem alga. Turklāt visi likumprojekti taču ir valsts valodā. Antons Kursītis teic, ka līdz šim konstatēti vairāki gadījumi, kad latviešu valodu neprot deputāti arī pašvaldību domēs — Rēzeknē, Zilupē, Daugavpilī un Jēkabpilī. Pašvaldību deputāti vairākas reizes administratīvi sodīti, taču tas nekādas būtiskas pārmaiņas nav devis, jo sods ir niecīgs. Sodu diemžēl nevar piemērot Saeimas deputātiem. Par viņu izdošanu sodīšanai lemj pati Saeima.
Pagājis jau 20 gadu kopš valsts neatkarības atjaunošanas, bet vēl arvien nav pieņemti tādi likumi, lai Saeimā neiekļūtu cilvēki ar vājām valsts valodas zināšanām. Viņi taču neciena ne valsti, ne tautu. Ja šie cilvēki, dzīvojot latviešu vidū, nav spējuši apgūt mūsu valodu, Saeimā viņiem nav īstā vieta.
