Dinamiskajā datoru, interneta, visuresošo mobilo sakaru pārklājuma vidē daļa jauno tehnoloģiju lietotāju apjūk, “uzķeras” krāpniekiem, izdod lielas summas par programmām, iekārtām, no kuru plašajām funkcijām ikdienā izmanto vien pāris. Lai tā nenotiktu, ir divas iespējas — nemitīgi interesēties pašam, “rakties” internetā. Tam nepieciešamas angļu valodas un datoruzbūves pamatzināšanas. Otrs ceļš — pajautāt kādam, kurš šajā vidē jūtas kā zivs ūdenī. Šī saruna ar šādu “datorhaizivi” — Armandu Ķezberi.
Nezinātājs maksā divreiz
Ikdiena Armandam nav iedomājama bez viedtālruņa, viedā pulksteņa, kas paziņo par saņemtajiem zvaniem, e-pastiem. Viņa darbs ir vairāku mājaslapu uzturēšana, jaunu veidošana, palīdzība, konsultācijas datorlietotājiem, lielākoties grāmatvežiem, dažādu ar datoru darbību saistītu neskaidrību gadījumā. Pārējo par viņu var sameklēt mājaslapā datorudarbnica.lv.
Armands pirms vairākiem gadiem mani pievērsa līdz tam nezināmai videi — atvērtā koda programmām un operētājsistēmām, konkrēti “Linux”. Sarunu iesākam par kādu gadījumu Aizkrauklē.
— Kādā datorveikalā satiku vīru, kurš meklēja vebkameru savam portatīvajam datoram. Jautāju, kādēļ tāda nepieciešamība, ja mūsdienās katrā pārnēsājamā datorā kamera ir iemontēta? Vīrs datoru esot atdevis remontā, saņēmis it kā salabotu, bet vēlāk konstatējis, ka nedarbojas vebkamera un arī skārienjutīgais laukums — peles aizstājējs klēpjdatoriem. Tāpēc veikalā piemeklēja arī caur USB portu pieslēdzamu peli.
— Atkal nezināšana noveda pie naudas izdošanas tur, kur tā pilnībā bija nevajadzīga. Acīmredzot “meistari” pārinstalēja operētājsistēmu “Windows”, bet piemirsa vai nezināja par draiveriem, kas darbina vebkameru un iebūvēto peli. Protams, pirms tam jāveic darbs, jāsameklē konkrētam datoram nepieciešamās mazās programmas, kas darbina šīs ierīces. Tās pat nevarētu saukt par zināšanām, bet pieredzi vai tās trūkumu.
— Ieinteresēji mani par “Linux” vidi, operētājsistēmu, kas ir atšķirīga no daudziem tik ierastās “Windows” vides, tomēr saistoša savā vienkāršībā un stabilitātē. Vai pats datoros joprojām lieto šo sistēmu?
— Ar to aizrāvos trīs gadus, bet saskāros ar vairākām programmām, piemēram, grāmatvedības datu uzskaites, arī “Adobe” produktiem, kuras ikdienā bija nepieciešamas, bet darbojās tikai “Windows” vidē. Tāpēc no “Linux” lietošanas ikdienā šobrīd esmu atteicies.
Strādās arī lūznis
— Tomēr “Linux” piedāvā instalēt programmu “Vine”, kas “saprot” “Windows” videi rakstītās programmas.
— No pieredzes saku — tajā nekas nedarbojas. Tas ir, kā mēģināt ekskavatoru salabot ar striķīti. Mēģināju, bet daudzas programmas, piemēram, grāmatvedības programmu “Zalktis”, “Jumis”, neizdevās palaist, kur nu vēl strādāt ar to. Iespējams, ka šīs abas programmas ir apvienojamas, bet, ja iedarbināšanai vajag stundu vai vairāk, tas nav tā vērts. Ja datorā līdz šim nav bijis “Windows”, to ir izdevīgi iegādāties, tas nemaksā tūkstošus. Pērkot jaunu datoru, ja kāds vēl šaubās, maksāt aptuveni 30 eiro vairāk par jau instalētu Windows tajā, vai nē, nedomājot iesaku pareizo izvēli. Vēl pirms četriem gadiem klienti, taupot katru santīmu, jautāja pēc iespējas instalēt nelegālo “Windows”. Tiem, kuri joprojām apsver šādu iespēju, atbildu — tas nav tā vērts. Savā praksē no vairākiem simtiem datoru, kuros esmu instalējis licencēto “Windows”, kādas kļūdas dēļ sistēmā pārinstalēt nācies vien pāris. Turpretī nelegālos — visus. Ar “Linux” ir līdzīgi kā ar licencēto “Windows” — vienreiz instalēji un aizmirsti par problēmām!
— Laikā, kad aizrāvies ar “Linux”, to, līdzīgi kā man, ieteici un instalēji arī klientu datoros?
— Jā, un īpaši datoros, kurus lieto cilvēki gados. Viņiem ikdienā nepieciešamas konkrētas darbības, piemēram, ielūkoties internetā, atvērt e-pastu, draugiem.lv, lietot “Skype”, uzspēlēt vienkāršas datorspēles. No plašā “Linux” distribūciju klāsta izvēlējos “Zorin”, tā izskats, “Start” poga, ikonas un to izvietojums veidots kā daudziem ierastais “Windows XP”. Kad kādam vīram “Zorin” parādīju pirmo reizi, viņš man teica — bet tas taču “Windows”! Speciāli “Linux” izstrādāti arī populārākie interneta pārlūki kā “Chrome” un “Firefox”, nav problēmu ar videofailu atvēršanu, piemēram, “Youtube”. Izmantojamas arī ierastās “Office” programmas, kā “Word” un “Excel”, ko “Linux” vidē sauc “LibreOffice”, bet vizuāli daudz neatšķiras no “Windows” produkta. Arī ierīču pieslēgšana datoram, kurā instalēts “Linux”, ir vienkārša un neprasa specifiskas zināšanas. Bija man klients, kuram mājās ap 20 gadu vecs printeris. Tad gan vajadzēja ilgāku laiku, līdz atradu vajadzīgo programmu, kas printeri savienotu ar datoru. Toties viss, ko mūsdienās var nopirkt veikalā — peles, tastatūras, kameras utt., — darbojas.
“Linux” instalācija ir vienkārša, to var veikt arī cilvēks ar ļoti nelielu pieredzi. Lietojot, piemēram, “Linux Mint” vai “Ubuntu”, instalācijas process ir latviešu valodā, programma pati visu izdara lietotāja vietā, atliek vien pāris reižu noklikšķināt ar peli.
Liels ieguvums, lietojot “Linux”, ir līdz minimumam samazinātā iespēja inficēt datoru ar vīrusu, kā arī to daudz grūtāk uzlauzt. Tāpēc vienā datorā var lietot divas operētājsistēmas — “Windows” un “Linux”, darbības, kas saistītas ar iespēju inficēt datoru, veikt “Linux” vidē.
Grāmatvežiem neiesaka
— Es šobrīd mājās ap desmit gadu vecu portatīvo datoru lietoju kā rakstāmmašīnu un lai pieslēgtos internetam. Datorā pats instalēju “LinuxLite”. Problēmas sagādā cietais disks, tas ir savu laiku nokalpojis, bet nepieciešamās programmas darbojas.
— Pēc nosaukuma izklausās, ka sistēma ir viegla un nenoslogo datoru ar lietotājam nevajadzīgām lietām. Tieši tā ir vairāku “Linux” distribūciju priekšrocība — lietotājs var izvēlēties konkrēti savām vajadzībām piemērotāko. Instalēju “Linux” arī 15 gadu vecā datorā, ko varētu saukt par kalkulatoru, bet tas nenozīmē, ka tajā nevarētu darbināt interneta pārlūku. Protams, vecie procesori nespēj apstrādāt augstas izšķirtspējas (HD) video, ekrānā labākajā gadījumā rādīsies tikai bilžu slaidšovs.
Interesanti, ka vecāku modeļu datoros “Windows 10” darbojas labi un to var instalēt pat iekārtās, kuras citkārt sauktu par lūžņiem. Tas panākts, jaunajā “Windows” versijā ieliekot spēju instalācijā noteikt vidi, kādā paredz darboties, analizējot to, automātiski izvēloties funkcijas, kas nav nepieciešamas, lieki nenoslogotu procesoru un operatīvo atmiņu, piemēram, atslēdzot pārāk krāšņu vizuālo noformējumu.
— Cik klientu trīs gadu laikā izvēlējušies lietot kādu no “Linux” versijām?
— Maz, varbūt kāds procents no visiem klientiem. Iemesls — maz informācijas, bailes no nepazīstamā. Te var piesaukt anekdoti — ja baltos vārtiņus, pa kuriem kaza nāca mājās, nokrāso zaļus, viņa nezina, kā atnākt, jo balto vārtiņu nav. Nav jāpiedāvā “Linux”, arī starp 7., 8., 10. “Windows” versijām izvēlēsies to, kas tuvāka XP versijai. Tikai tāpēc, ka kāda poga izskatās citādāk, kaut kādas mazas nianses.
Tie, kuriem interesē datorspēles, protams, izvēlēsies “Windows” vidi, jo tieši tai rakstīta lielā daļa spēļu. Arī grāmatvežiem uzņēmumos, kuri darbojas ar elektronisko parakstu, “Linux” vide nebūs piemērotākā.
Vecie “ēd” vairāk
— Kādas ir tavas pārdomas par “Windows 10” darbību?
— Nodarbojos ar tā testēšanu. Ja datoru ar “Windows 10” paredzēts darbināt kā serveri, lai tas strādātu 24 stundas diennaktī, šobrīd to neieteiktu. Maksimāli divas nedēļas ir laiks, kad sistēma var izturēt bez restarta. Piesaucot “Linux”, šajā sistēmā tādu problēmu nav, jo katra tajā esošā mazā sistēma pati sevi atjaunina atsevišķi, nepieprasot lietotājam izslēgt un no jauna ieslēgt datoru vai “neuzkarot” lielo sistēmu. Lai gan “Windows 8” un tagad arī 10, veidots pēc šāda principa, tomēr “Microsoft” to līdz galam nav noslīpējis. Kad vairāk aizrāvos ar “Linux” vidi, par “Restart” iespēju varēju aizmirst vismaz vairākus mēnešus. Ir man kāds vecs dators, kurš vairs nedarbojas tik raiti visu diennakti, bet vainīgs ir barošanas bloks. Arī te ekonomēt naudu nav vērts, jo nevar par 20 eiro nopirkt barošanas bloku, kurš būs nevainojami stabils. Ja tāds izturēs trīs gadus, tad īpašnieks var priekā lēkāt. Barošanas bloks tuvu ideālam maksā ap 80 eiro. Tāds izturēs nepārtrauktu darbību arī sešus gadus. Starp citu, šai datora sastāvdaļai nepatīk nemitīga datora ieslēgšana un izslēgšana, jo tieši lielie strāvas triecieni ir viens no iemesliem, kas to sabojā.
— Jautājums par datora “apetīti” — cik daudz elektrības tas “ēd”?
— Jo dators vecāks, jo vairāk. Īpaši stacionārie, kas veiktspēju balsta tieši uz elektrības patēriņu. Tāpēc vien datoru, kas vecāks par diviem gadiem, ir vērts nomainīt pret jaunāku, lai ekonomētu elektrību. Ja datoru nenodarbina, bet tas ir ieslēgts, lielākais patērētājs ir monitors. Vecākie modeļi stundā “apēd” ap 50 vatiem. Lielākais elektrības patērētājs datorā ir procesors, un, tikai intensīvi spēlējot datorspēles dienām, stundām, ir iemesls jautājumam par lielu elektrības patēriņu. Turpretī, piemēram, video skatīšanās patērē tikai ap 10% no procesora jaudas, bet spēle visus 100%.
Uzziņa
“Linux” ir operētājsistēmas kodols, kuru 1991. gadā izstrādāja soms Linuss Torvaldss. Viņš savu projektu gribēja nosaukt par “Freax”, apvienojot “Free” (no angļu val. — brīvs) un “Freak” (ķēms), kas simbolizētu šī produkta brīvo pieejamību. Projektu vēlāk pilnveidoja daudzi izstrādātāji visā pasaulē, bet vārdu “Linux” radītāja Linusa kolēģis Helsinku Universitātē — Ari Lemmke. Linusa vārdam pievienoja “x”, kas norādīja uz viņa produkta piederību “Unix” saimei. “Unix” savukārt ir viena no pirmajām datoru operētājsistēmām, radīta pagājušā gadsimta 70. gados. Uz tās pamata izveidota arī mūsdienu “Linux” operētājsistēma.
