Es tikai nesaprotu vienu lietu — kā tie cilvēki tika koru šovā? Es taču pie tā Auzāna kājām uz Daugavpili būtu aizgājusi! Kā man gribētos pie viņa dziedāt! Man šķiet, es viņa priekšā zvaigznes no debesīm izdziedātu. Skolas laikā es taču dziedāju korī. Pie mana sola skolotāja vienmēr apstājās un teica: “Kurš te rūc kā lācis?”. Protams, tā biju es.
Ja Auzāns iestudētu, piemēram, kādu dzīvnieku dziesmiņu, man varētu uzticēt lāča partiju. Tiem ar tām lakstīgalu balsīm tas taču nav pa spēkam.
Es varētu piedalīties arī visos ansambļa “Baltie lāči” koncertos. Vai tad tas nebūtu oriģināli, ja visi koncerti sāktos ar lāča rūcieniem?
Es jau Auzānam “draugos” aizsūtīju aicinājumu sadarboties, bet viņš neatbildēja. Laikam, pa Rīgu grozoties, lepns palicis. Viņš pat neaptver, kādu talantu savam korim zaudējis. Nu nekas, gan es pie viņa tikšu pa citādiem ceļiem!
