Mazdēls: “Vecotēv, kad tu vēl strādāji, cik tālu tad brauci uz darbu?”
Vectēvs: “Es, dēliņ, gāju kājām puskilometru līdz zirgu fermai. Tur arī strādāju.”
Mazdēls: “Bet tētis katru dienu brauc simt kilometru uz darbu pilsētā. Laukos esot tukšums.”
Vectēvs: “Tukšums ir cilvēku galvās! Gadu tūkstošiem zeme ir barojusi tās arājus un pabaroja arī pilsētas sprukstiņus!”
Mazdēls: “Bet mums nav tehnikas, ar ko zemi apstrādāt!”
Vectēvs: “Dēliņ, nesēdi pie datora, bet ņem rokās lāpstu un sāc rakt!”
Mazdēls: “Tu domā izrakt zelta podu?”
Vectēvs: “Neārstējams…”
