Lai apzinātu reālo situāciju pasažieru pārvadājumu nozarē un nebūtu jāslēdz reisi, kuros statistika neuzrāda pietiekamu skaitu braucēju, taču patiesībā tas pasažieriem ir vajadzīgs, Autotransporta direkcija sākusi kampaņu “Neapzodz sevi — paņem biļeti”.
Izsniegto biļešu skaits konkrētam braucienam veido statistiku, kas ir pamatā maršrutu tīkla izveidei un reisu biežumam. Taču, lai arī pēdējos gados kontroles autobusos divkāršojušās, joprojām aptuveni 5% no kopumā 1060 reģionālo autobusu maršrutu ir konstatēti regulāri biļešu tirdzniecības pārkāpumi un par to saņemtas sūdzības gan no pasažieriem, gan kontrolieriem. Šajos maršrutos pārkāpumi konstatēti vairāk nekā vienu vai divas reizes, tādēļ ir risks, ka statistika par sabiedriskā transporta izmantošanas biežumu neatbilst reālajam pieprasījumam, kā rezultātā tajos varētu tikt pārskatīts reisu skaits — kampaņas atklāšanas pasākumā ziņoja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Krāpjas dažādos veidos
Viens no pārkāpumiem ir, ka autobusa vadītājs braucējam biļeti neiedod vispār. Ir cilvēki, kuri to tomēr pieprasa, taču ir cilvēki, kuri tā arī brauc bez biļetes. Šoferis naudu iebāž kabatā, bet braucējs kļūst par bezbiļetnieku un kontroles gadījumā riskē maksāt līdz 20 eiro sodu vai, ja nevar samaksāt, palikt ceļmalā. Iedomājieties situāciju laukos, kad pasažieri izsēdina no autobusa, kur nākamais autobuss kursē varbūt tikai pēc dažām stundām. Otrs izplatītākais pārkāpums ir iekasēt naudu par braucienu, bet izsniegt tā saukto “nulles” biļeti, kas pienākas cilvēkiem, kuru braucienu pilnā apmērā apmaksā valsts. Piemēram, 1. un 2. grupas invalīdiem. Vēl reizēm šoferis ar pašažieri vienojas, ka, piemēram, viņš, braucot no Rīgas līdz Aizkrauklei, maksās lētāk, bet biļetē būs norādīts, ka cilvēks brauc tikai līdz Ogrei. Tas nozīmē, ka no Ogres līdz Aizkrauklei viņš brauc kā bezbiļetnieks, bet iegūto starpību šoferis iebāž kabatā.
Patiesībā braucēji ir
Autotransporta direkcijas vadītājs atklāj, ka šoferiem pat izveidota apziņošanas sistēma mobilajos tālruņos, lai informētu kolēģus, kurā posmā un kad strādā kontrolieri. Ir bijuši gadījumi, kad šoferis kolēģiem par pārbaudēm paziņo kontrolieru klātbūtnē. Lai nodrošinātos pret šādiem gadījumiem, Autotransporta direkcija regulāri maina pārbaužu plānus.
“Visos šajos gadījumos braucējs un šoferis rada zaudējumus pārvadātājam un arī valstij, jo katru gadu no valsts budžeta pārvadātājiem tiek dotēti nerentablie reisi. Var teikt, ka braucējs tādā veidā apzog arī pats sevi, jo nauda, ko no valsts budžeta samaksā dotācijās, ir mūsu visu nodokļu maksātāju nauda. Nereti pasažieris neaizdomājas, ka biļete ir svarīga ne tikai viņam pašam, bet arī pārvadātājam un mums, jo, paņemot biļeti, pasažieris ziņo, ka viņam konrētais maršruts un reiss ir vajadzīgs,” atgādina Kristiāns Godiņš.
“Ir vairāki piemēri, kur lauku reģionos esam slēguši it kā nerentablus reisus, jo mūsu rīcībā esošā statistika liecina, ka šajā reisā nav neviena braucēja vai ir tikai daži. Bet vēlāk saņemam sūdzības — kāpēc slēgts reiss, kurā regulāri brauc vismaz septiņi astoņi cilvēki. Ja reisā ir tik daudz braucēju, tas, protams, nesedz izdevumus, taču liecina, ka reiss ir vajadzīgs un mums jānodrošina šī mobilitāte,” saka K. Godiņš un piebilst — visos autobusos būs kampaņas plakāti ar aicinājumu pasažieriem ņemt biļetes, skaidrojums, kāpēc tas ir svarīgi, un informācija, kur vērsties, ja tiek konstatēti pārkāpumi.
Problēmu pamazām risina
Ir vairāki risinājumi, kurus īstenojot plānots uzlabot situāciju. Viens no tādiem ir bezskaidras naudas norēķinu ieviešana biļešu iegādei autobusos, kas kopš pagājušā gada uzņem arvien lielākus apgriezienus. K. Godiņš informē, ka līdz gada beigām 13 pārvadātāji, kas ir puse no visiem Latvijas pārvadātājiem, dos iespēju pasažieriem maksāt ar karti. Pilnībā izslēgt skaidras naudas apriti, kā tas ir Skandināvijas valstīs, gan nav plānots, jo attālākos lauku reģionos var nebūt labs interneta pārklājums un ne visiem ir norēķinu kartes. Skolēnu pārvadājumos jau ieviestas elektroniskās kartes, ar kurām tiek reģistrēts brauciens.
2015. gada nogalē reģionālajā satiksmē tika ieviestas arī abonementu biļetes, kas pilsētas satiksmē darbojas jau sen. Laukos tas bija jaunums, un katru gadu interese par tām palielinās.
Vēl viens būtisks solis ir videonovērošana autobusos. Šobrīd 157 autobusos, kas brauc 120 maršrutos, ierīkotas videokameras. Tas ļauj vērot biļešu tirdzniecību, redzēt, vai autobusa vadītājs brauciena laikā izmanto mobilo tālruni un tādējādi pārkāpj satiksmes noteikumus, kā arī var palīdzēt risināt konfliktsituācijas, kas radušās starp vadītāju un pasažieri.
Nākamajā gadā notiks konkurss pasažieru pārvadātājiem, saskaņā ar kura rezultātiem tiks veidota pasažieru pārvadājumu sistēma no 2021. gada. Konkursa nolikumā tiks iekļauta prasība, lai visos autobusos būtu iespēja norēķināties ar karti un videonovērošana. Šobrīd šādu prasību nav un ne visos autobusos to arī iespējams izveidot. Tie pārvadātāji, kuri to ieviesuši, darījuši pēc savas iniciatīvas. ◆
Uzziņa
Biežāk konstatētie
pārkāpumi:
◆ pasažieris samaksā par braucienu autobusa vadītājam, bet biļeti nesaņem;
◆ pasažieris samaksā par braucienu pilnu summu vai daļēji, bet pretī saņem “nulles” biļeti;
◆ biļetē atspoguļotā brauciena galapietura nesakrīt ar patieso galapieturu.
Sakārtota sistēma uzrāda lielāku braucēju skaitu
Viens no atbildīgākajiem pārvadātājiem ir Jēkabpils autobusu parks, kurš pagājušajā gadā pārņēma pasažieru pārvadājumus Pļaviņu novadā, kur par regulāriem un ilgstošiem pārkāpumiem tika lauzts līgums ar uzņēmumu “Pato 1”.
Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš norāda, ka Jēkabpils autobusu parkā, pēdējos divos gados veicot pārbaudes, nav konstatēts neviens pārkāpums. Uzņēmuma vadītājs Jānis Ščerbickis gan atklāj, ka pa kādam jau gadās, taču visas šādas situācijas tiek pārrunātas regulārajās darbinieku sapulcēs. Ja pārkāpums konstatēts pirmo reizi, šoferim dod iespēju laboties, taču, ja tas regulāri atkārtojas, tad ir spiesti šķirties.
Jānis Ščerbickis stāsta, ka Jēkabpils autobusu parka autobusu vidējais vecums pirms dažiem gadiem bija 17 —18 gadi, tagad — aptuveni 15 gadu. Pagājušajā gadā iegādāti 24 transportlīdzekļi, no kuriem 13 pilnīgi jauni, kas atbilst tām prasībām, kādas būs iekļautas nākamā gada konkursa nolikumā — ir gan videonovērošana, gan iespēja norēķināties ar karti. “Staburagam” Jānis Ščerbickis pastāstīja, ka jaunie autobusi dosies arī uz Pļaviņām un Bausku caur Aizkraukli.
“Pārņemot pasažieru pārvadājumus Pļaviņās, sākums nebija viegls. Mainījām maršrutus, reisu laikus, skaidrojām sapulcēs iedzīvotājiem, kāpēc to darām, kādas būs pārmaiņas. Mainījām autobusu ietilpību. Pamazām visu sakārtojām, un rezultāti liecina par pozitīvām pārmaiņām. Dzirdam no braucējiem labas atsauksmes,” stāsta uzņēmuma vadītājs. Pēc pārvadājumu pārņemšanas statistika liecina, ka 2017. gada pēdējos trijos mēnešos, salīdzinot ar 2016. gadu, Pļaviņu novadā pasažieru skaits palielinājies par 7%, šī gada pirmajā ceturksnī tas palielinājies par 3%.
Autotransporta direkcijas izveidotajā atbildīgāko pārvadātāju top10 iekļauta arī akciju sabiedrība “CATA”, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus Aizkraukles reģionā.
