Sākoties siltajam laikam, Pārtikas un veterinārais dienests aicina mājlopu turētājus laikus gatavoties iespējamajiem knišļu uzbrukumiem.
Sākoties siltajam laikam, Pārtikas un veterinārais dienests aicina mājlopu turētājus laikus gatavoties iespējamajiem knišļu uzbrukumiem. Pagājušajā gadā šie mazie lidoņi bija vainojami 543 mājlopu bojāejā sešos Latvijas rajonos.
Šie nelielie kukaiņi savu upuru meklējumos izlido no rīta vai vakarā, bet nedara to dienā, kad ārā ir augsta gaisa temperatūra, vējš, gaisā maz mitruma, kā arī naktīs. Tāpēc knišļu aktīvajā periodā – maijā un jūnijā – lopus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un naktī — līdz saules lēktam. Ja novērojat knišļu masveida savairošanos, nelaidiet lopus ārā vispār.
Knišļu kodums mājlopiem var izraisīt alerģisku reakciju, kura katram dzīvniekam var būt atšķirīga. Koduma vietā var veidoties tikai iekaisums, bet, ja kodumu ir daudz, dzīvnieks no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem var nobeigties.
Lai pasargātu mājlopus no knišļu kodumiem, Pārtikas un veterinārais dienests aicina lopus pirms dzīšanas ganībās apstrādāt ar kādu no speciālajiem līdzekļiem, kuri paredzēti kukaiņu atbaidīšanai. Taču pirms to iegādes noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo piedāvāto līdzekļu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta.
Tā kā knišļi mājlopiem kož ķermeņa daļās, kur nav apmatojuma, piemēram, tesmenī, ieteicams iegādāties ziedes, kuras ārstē tesmeņa iekaisumu. Ganību periodā lauksaimniekiem iesaka papildus nodrošināties arī ar citiem preparātiem, kuri dzīvniekam novērš drudzi, iekaisumu, tūsku un sāpes.
Ja kukaiņi tomēr sakoduši dzīvnieku, viņš nekavējoties jāved (vēlams transportēt, nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un jāizsauc veterinārārsts.
