Aizkraukles mākslas skolas skolotāja Ilze Možeika par kolekcionāri kļuva, tikai vienu nedēļu pavadot Florencē. Itālijas zilās debesis un īpašais zāles un koku zaļums mākslinieci rosināja gleznot.
Aizkraukles mākslas skolas skolotāja Ilze Možeika par kolekcionāri kļuva, tikai vienu nedēļu pavadot Florencē. Itālijas zilās debesis un īpašais zāles un koku zaļums mākslinieci rosināja gleznot. Un tagad tapusi neliela gleznu kolekcija, no kuru košajām krāsām Latvijas ziemā zaļo Florences burvīgi siltais septembris.
Vēl tikai mācās
Pati Ilze smej, ka viņa tikai mācoties kļūt par kolekcionāri.
— Kopā ar vecākiem, vecvecākiem un māsu esam braukuši pa Latviju un Lietuvu. Tā kopš bērnības pārliecinājos, ka Latvijā ir daudz skaistu vietu, arī Lietuvā man patika.
Taču, kad 2004. gada septembrī krustmāte, kura toreiz strādāja Florencē, uzaicināja nedēļu pie viņas ciemos, jutos kā septītajās debesīs! Domāju, ka daudzu mākslinieku un radošu cilvēku sapnis ir kaut reizi redzēt Itāliju. Tāpēc par šo iespēju biju ļoti laimīga, — stāsta gleznotāja Ilze Možeika.
Top gleznas
Un tā — nedēļa Florencē, tās apkārtnē un arī Romā. Ilzi sajūsmināja gan pīnijas un olīvkoki, gan mazi parki, ar kokiem apstādītās lauku ceļmalas, siltā Itālijas saule un augstās zilās debesis… Skaistākās vietas un dabas stūrīšus viņa nofotografēja, un pēc šiem attēliem radās gleznas eļļā.
Divas gleznas Ilze jau uzdāvinājusi, citas joprojām iepriecina mākslinieci pašu. Viņas istabā par Itāliju vēsta glezna ar vienu no Florences pieminekļiem — “Zaļo Dāvidu”, kurš koši zaļš izceļas pret zilajām debesīm. Īpaši izteiksmīgas ir gleznas ar pīnijām ceļmalā, olīvu dārza koki un Florences doma senā ēka.
— Man ļoti patīk vērot un gleznot saullēktus un arī saulrietus. Tādas gleznas pēc fotogrāfijām, domāju, vēl taps. Jauki bija pēc saulainās Florencē pavadītās septembra nedēļas visu ziemu Aizkrauklē gleznot Itālijas ainavas, — atzīst māksliniece.
