Pēc Narkoloģijas Valsts aģentūras datiem, šajā pusgadā gandrīz ceturtajai daļai — 22,3 procentiem — cilvēku, kuriem pirmoreiz noteikta diagnoze alkoholisms, ir sievietes.
Pēc Narkoloģijas Valsts aģentūras (NVA) datiem, šajā pusgadā gandrīz ceturtajai daļai — 22,3 procentiem — cilvēku, kuriem pirmoreiz noteikta diagnoze alkoholisms, ir sievietes. NVA speciālisti secina, ka pārmērīga alkohola lietošana sievietēm saistīta ar negatīvām izmaiņām dzīvē. Daudzām ģimenē ir stresa situācija, jo sievietes ir tās, kuras uztur ne tikai bērnus, bet arī vīru. Citas pašas zaudējušas darbu un vairs nespēj iekļauties jaunā dzīves apritē, mainīt profesiju vai arī traucē veselības problēmas. 19 procentiem šo sieviešu ir alkohola psihozes diagnoze, 61,3 — alkoholisms, bet 4,3 procentiem — narkotisko un psihotropo vielu atkarības diagnoze.
Skumji, bet ar sieviešu alkoholismu saskaramies ik dienu gan laukos, gan pilsētās. Īpaši briesmīgi, ja “zaļajam pūķim” padodas bērnu mātes. Ģimenes izirst, ar nelaimīgiem bērniem pildās bērnunami, bet kapsētās ne vienā vien kopiņā dus šo sieviešu upuri.
Cilvēka likteņa meti esot ierakstīti zvaigznēs, jau viņam piedzimstot. Ja tam ticēsim, tad alkoholiķiem un narkomāniem jāpieņem, ka viņi tādai dzīvei jau nolemti. Tomēr ir arī cita patiesība — katrs pats savas laimes un arī nelaimes kalējs. Šai patiesībai ticu vairāk.
Attaisnojumu sliktai rīcībai var atrast vienmēr, īpaši, ja pierod pie kāda netikuma. “Grēkāzis” atrasts, un sirdsapziņa nomierināta. Un tomēr — mēs dzīvojam tikai vienu dzīvi, ja alkoholiķis dzerdams kaitētu tikai sev, varētu runāt par likteni, taču visvairāk cieš apkārtējie.
Ja alkohola upuri ir sievietes, ir īpaši traģiski, jo viņas pie alkohola pierod ātrāk un arī aiziet bojā ātrāk nekā vīrieši. Kur paliek skaistais sievietes mātes un ģimenes pavarda sargātājas tēls? Diemžēl noslīkst šņabja glāzē.
Tomēr šajā glāzē nevar noslīcināt morālās paģiras un sirdsapziņas pārmetumus par neizdevušos dzīvi. Viss taču pašu rokās, tikai jāaptver, kura glāze var kļūt par soli pāri atkarības un nebūtības slieksnim. Aiz šī sliekšņa mātes vairs nedzird savu izsalkušo bērnu raudas, nepazīst mīlestību, nav nevienam ticības, un visas cerības ir zudušas… Vai tiešām starp acumirkļa aizmiršanos un visa zaudējumu varam likt vienlīdzības zīmi? Nē, taču! Dzīve jādzīvo, jābūt atbildīgām par saviem mīļajiem. Pirms paceļat glāzi, ielūkojieties viņu acīs.
