Pirms vairāk nekā gada — 2011. gada novembrī — internetā bija lasāma ziņa, ka studija “Tanka” ir veiksmīgi pabeigusi uzņemt jauno latviešu spēlfilmu “Mammu, es tevi mīlu!”. Tās scenārists un režisors ir Jānis Nords, bet filmas operators — pieredzējušais Losandželosas profesionālis Tobiass Datums. Viņi gan toreiz nezināja, ka filma spēs aizkustināt 63. starptautiskā Berlīnes kinofestivāla žūriju.
“Mammu, es tevi mīlu!” ir dinamisks attiecību trilleris par trīspadsmitgadīgu Rīgas skolēnu Raimondu un viņa māti. Kādas skolā izteiktas šķietami nenozīmīgas piezīmes dēļ sākas piedzīvojumiem bagāta nedēļa Raimonda dzīvē. Zēns aizbēg no mājām, iekuļas apšaubāmā afērā ar vietējo prostitūtu, nonāk policijas redzeslokā un visbeidzot atrisina samilzušo konfliktu gan ar māti, gan savu labāko draugu. Informācijā tika solīts, ka “Mammu, es tevi mīlu!” Latvijas kinoteātros nonāks 2012. gada rudenī. Bet — ak vai! Nav jau pirmā reize, ka pašmāju kino bieži vien redzam vieni no pēdējiem. Tā arī šoreiz. Pēc pagājušajā nedēļā žūrijas “Grand Prix” balvas iegūšanas Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā filma beidzot ir gatava iekarot arī Latvijas skatītāju simpātijas. Vakar “Mammu, es tevi mīlu!” piedzīvoja pirmizrādi Rīgas kinoteātrī “Splendid Palace”, bet no šodienas filma būs skatāma arī citos kinoteātros. Domājot par šo filmu un arī Ēvalda Lāča animācijas filmas “Eži un lielpilsēta” augsto novērtējumu Berlīnes kinofestivālā (Norda filma ieguva starptautiskās žūrijas balvu un 7500 eiro naudas balvu, savukārt Lāča animācijas filma — žūrijas balvu un bērnu žūrijas diplomu), nāk prātā sakāmvārds: “Ne vienmēr alga pēc nopelniem”. Tas gan attiecas uz novērtējumu pašu mājās. Dzejniece Liāna Langa uzskata — sasniegumi kultūras jomā ir līdzvērtīgi sasniegumiem sportā, un tas valstij būtu jāņem vērā, piešķirot atbilstošas prēmijas. Taču kultūras ministre Žaneta Jaunzeme — Grende šajā jautājumā ir ļoti piezemēta: ja Kultūras alianse nolems, ka Berlīnes kinofestivāls ir pielīdzināms lielajām sporta sacensībām, piemēram, olimpiskajām spēlēm, tad jautājumu par mākslinieku prēmēšanu varētu izskatīt gada beigās. Protams, varam jūsmot par ārzemnieku garadarbiem, bet atzīsim arī savējos! Mums taču ir labs kino, un to novērtē citi. Savu uzvaras gājienu sākusi arī filma “Sapņu komanda 1935”, ko ar ovācijām uzņem Lietuvā. Latvijā kopš novembra tā ir astoņu skatītāko filmu topā. Attieksme pret kultūru raksturo valsti. Mūsējo — visai negatīvi. Ne velti daudzi radoši cilvēki izvēlas strādāt ārzemēs.
