Bija laiks, kad krāsainās ūdensrozes varēja apskatīt tikai dažos Latvijas parku dīķos, piemēram, Cēsīs, Burtniekos un vēl dažos citos.
Bija laiks, kad krāsainās ūdensrozes varēja apskatīt tikai dažos Latvijas parku dīķos, piemēram, Cēsīs, Burtniekos un vēl dažos citos. Nu esam iemācījušies audzēt ūdensrozes, un tas, izrādās, nemaz nav tik sarežģīti, un stādu audzētavas piedāvā plašu šķirņu klāstu.
Dažāda pieredze
Zināms aptuveni 40 ūdensrožu sugu, kuru lielākā daļa sastopama tropiskajos ūdeņos. Selekcionāri krustojot ieguvuši ļoti daudzas šķirnes, ko var audzēt arī mūsu klimatiskajos apstākļos. Šo grezno ziedu cienītāji iemācījušies tos audzēt arī pavisam miniatūrā, seklā ūdens baseiniņā, un pārziemināt tās pagrabā. Tikai tad jāizvēlas šiem apstākļiem piemērotas šķirnes. Visizplatītākā ūdensroze mūsu apstādījumos ir rozā krāsā ar lielām zaļsārtām lapām “Rosea”. Tā aug gan tur, kur ūdens dziļums pārsniedz metru un vairāk, gan tur, kur tas ir tikai 70 cm. Tā, piemēram, pazīstamais dārzkopības lietu pētnieks un entuziasts
Eduards Ūdris šo ūdensrozi audzē dīķītī, kas ir 70 cm dziļš, šoziem tas aizsalis līdz pat dibenam, bet ūdensroze pārziemojusi, spēcīgi aug un zied. Ūdensroze nepārdzīvo arī sausuma dēļ radušos ūdenslīmeņa pazemināšanos, kas vērojams šobrīd. Acīmredzot šī šķirne ir ļoti izturīga un, jāatzīst – krāšņa.
Tīklā, kastē vai grozā
Rekomendācijās gan teikts, ka seklajos, mazajos baseiniņos stāda ūdensrozes, kas iestādītas konteinerā. Rudenī, pirms ledus parādīšanās, konteineru no ūdenskrātuves izņem un ievieto traukā ar ūdeni, kuru var novietot pagrabā, jo ziemā ūdensrozei gaisma nav vajadzīga. Pavasarī, kad augam sāk parādīties jaunās lapas, to atkal iegremdē atpakaļ mazajā baseiniņā. Ik pēc pāris gadiem ūdensrozei konteinerā ieteicams nomainīt augsni.
Ūdensrozes pavairo, atdalot jaunos stādus, audzētavās dārznieki dažu šķirņu (no N. tuberosa) pavairošanai iemācījušies atdalīt pumpurus un no tiem izaudzēt jaunos stādus. Šķirnes, kuras izaudzētas no N. Teragona, var viegli pavairot ar sēklām. Augi ir mākslīgi jāapputeksnē, sēklas ienākas zem ūdens un izsējas, kad ūdens temperatūra ir apmēram +12 grādu. Jaunie augi uzzied otrajā gadā.
Stādot ūdensrozes dīķos, kuru dziļums ir metrs un vairāk, tās sakneni ietin tīkliņā, iestiprina konteinerā vai grozā, tam piesien smagu priekšmetu, piemēram, akmeni un ielaiž dīķī vajadzīgajā vietā. Jāatceras, ka grozam, konteineram vai tīkliņam jābūt gatavotam no dabiskām šķiedrām, tādām, kas sairst. Grozu ieteicams gatavot no vītolu klūgām, konteineru – no koka, tīklu – no linu vai kokvilnas šķiedru materiāla. Dažas ūdensrožu šķirnes ātri saaug, tāpēc to īpašniekam pēc kādiem trim gadiem nākas meklēt draugus, kam ir kāda ūdenskrātuve un kam varētu uzdāvināt jaunos ūdensrožu stādiņus. Pretējā gadījumā ūdensrozes dīķi pārņems. Nekāda speciāla mēslošana tām nav vajadzīga, jo ūdenskrātuvē organiskās vielas jau parasti tāpat, satrūdot ūdenszālēm un iekritušajām lapām, rodas pietiekami. Jāzina, ka ūdensrozes ziedēs tikai tādā dīķī, kuru apspīd saule. Ūdensrozes vislabāk ir pārstādīt vasaras pirmajā pusē, kad ūdens ir iesilis. Tātad arī šobrīd to var veiksmīgi darīt. Konteinerā vai linu auduma tīkliņā, kurā ūdensrozi stāda, nepieciešams iepildīt augsni, tai jābūt auglīgai (šai puķei patiks māls, kas sajaukts ar smilti).
Katram dziļumam – savu šķirni
Daudzu ūdensrožu šķirņu – “Rosea”, “Rubra”, ko audzē pie mums, pamatā ir Viduseiropā, tātad arī pie mums, ezeros un vecupēs augošā baltā ūdensroze (“Nymphaea alba”). Taču selekcijā izmantotas arī “Nymphaea odorata”, “Nymphaea tuberosa” no Ziemeļamerikas un citas sugas. Šķirņu klāsts Eiropas valstīs ir ļoti liels, pie mums – salīdzinoši audzē nedaudzas šķirnes.
Šķirnes 20 līdz 40 cm dziļiem baseiniem: “Aurora”, “Froebelii”, “Leydedekeri purpurata”, “Odorata superba” u. c.
Šķirnes, kuras aug 1 m un dziļākos ūdeņos, kuri ir arī attiecīgi aukstāki, ir “Colosella”, “Gladstoniana”, “Goliath” u. c.
Dažkārt ūdensrozes izmanto arī floristikā. Lai ziedi neaizvērtos, dārznieki iesaka to vidū iepilināt pilienu koncentrēta tabakas novārījuma.
***
Zināms aptuveni 40 ūdensrožu sugu.
Šķirnes seklam dīķim – “Aurora”, “Froebelii”, “Leydedekeri purpurata”, “Odorata superba”.
Šķirnes dziļam dīķim – “Colosella”, “Gladstoniana”, “Goliath” u . c.
Zied tikai saules apspīdētos dīķos!
