Šonedēļ redakcijai piezvanīja pensionāre, kura dzīvo mājās “Susējas” Ērberģē. Lasītāja ļoti vēlas, lai viņas stāsts varbūt kādu atturētu no līdzīga negatīva piedzīvojuma. Pašai negribot, sirmgalve kļuvusi par krāpnieču upuri.
— Otrdien pie mana dzīvokļa durvīm zvanīja trīs sievietes un piedāvāja jakas, blūzes, svīterus iesaiņojumā. Teicu, ka man nekā nevajag, bet viņas neatlaidās — to visu viņas vedot kā dāvanu nabadzīgiem Latvijas lauku ļaudīm no veikala, kuru Lietuvas pusē slēdzot ciet un no precēm esot jāatbrīvo noliktavas. Lai ņemu visu bez maksas! Nu, ja tā, domāju, varētu arī paņemt. Atcerējos, ka pēc pāris dienām kaimiņienei vārdadiena — būs laba dāvana. Vēl pajautāju, vai ir lielie izmēri. Jā, protams, gan lieli, gan mazāki — attrauca sievietes.
Kad sāku pārcilāt uz galda sakrautās glīti iesaiņotās paciņas, viena no sievietēm ierunājās, ka naudu degvielai tomēr vajadzēšot — 40 latu. Teicu, ka tik daudz man nav. — Bet cik tad ir? — tincināja svešinieces. Uz ledusskapja bija maciņš ar 38 latiem. Kad to atvēru, “labdares” izņēma no tā visu naudu, ka nepaspēju ne attapties. Taujāja arī, vai esot zeltlietas. Solīja vēl atvest arī apavus un citas mantas.
Nezinu, ko vēl viņām būtu atdevusi, bet mani izglāba kaimiņiene. Viņa ienāca, ieraudzīja iesaiņojumu kaudzi un jautāja, vai man to visu vajag? Tad svešinieces ātri manījās ārā no dzīvokļa un iegāja pie kaimiņa. Vēlāk uzzināju, ka viņas arī no citiem izkrāpušas naudu tādā pašā veidā.
Kad vēlāk atvēru iesaiņojumus, tajos bija saburzītas “humpalas”… Un no lielajiem izmēriem ne vēsts, desmit paciņās bija lielākoties mazu bērnu jaciņas, iesaiņotas gan glīti un ar visām cenu zīmēm. Izskatījās kā jaunas.
Esmu nodzīvojusi garu mūžu un nekad neesmu tā apkrāpta. Tagad pašai kauns par savu rīcību. Biju kā apmāta. Istabā pēc tam vējoja kaut kāds rūgtens vīraka smārds. Iespējams, šīs sievietes, kuras latviski runāja ar akcentu, mani pakļāva hipnozei. Lietuvietes jau nu gan viņas nebija.
Daudz esmu lasījusi par “aitām”, kuras “apcērp” veikli darboņi, un domāju, ka ar mani gan tā nekad nevar gadīties. Nu tas ir noticis. Tāpēc gribu, lai par to uzzina citi un neielaiž savās mājās šādus cilvēkus, īpaši laukos. Mēs, lauku ļaudis, laikam esam pārāk lētticīgi, un krāpnieki to izmanto. Nav tik žēl zaudētās naudas, bet sāp sirds par šādu negodīgu rīcību.
