Dziedāt vajag visiem, bet visskaļāk tiem, kuriem ir laba balss — uzskata klintainiete Inta Dzenīte.
Dziedāt vajag visiem, bet visskaļāk tiem, kuriem ir laba balss — uzskata klintainiete Inta Dzenīte. Viņai dziesma palīdzējusi izturēt vissmagākos brīžus, kurus mazajai bārenītei atvēlējis liktenis. Vēlāk dziesmas mīlestību mantojušas arī viņas trīs meitas.
“Jau vairākās paaudzēs esam dziedātāji gan no mātes, gan no tēva puses,” saka Inta Dzenīte. “Arī manā dzīvē dziesmai ir īpaša vieta, bet ne jau slavas dēļ esmu dziedājusi. Dziedu, darbu darot, un viss grūtums aizmirstas. Mūzika ir augstākā mākslas pasaulē, un katrai dziesmai ir savs skaistums.”
Māja, bērns un vijole
Mazā Inta pirmos soļus spērusi tepat Oliņkalnā. Liktenis pret mazo meitēnu gan nav bijis īpaši labvēlīgs. Intai ir tikai deviņi mēneši, kad 21 gada vecumā nomirst māte, atstājot tēva gādībā vienīgo meitu. “Tēvs ļoti mīlēja māti un mani, bet viņam neizdevās mūs pasargāt,” asarām acīs atceras Intas kundze. “Vēl tagad bieži lūdzu — ja mātēm jāmirst un paliek mazi bērni, lai Dievs viņiem stāv klāt.”
Jau vecvecmāmiņa būdama, Intas kundze bilst: “Mana bērnība bija kā pasaka. Sāpīga, bet skaista.” Tēvs spēlēja vijoli un mazo meitiņu ņēma līdzi uz ballēm. Tās arī bija meitēna pirmās mūzikas un dejošanas stundas. “Tēvs allaž mēdza teikt — man ir māja, bērns un vijole. Atceros, estrādē Oliņkalnā notika dažādi pasākumi, un es, dziesmās klausoties, teju visus kokus izkāpelēju. Jo augstāk uzkāp, jo labāk dzirdi,” atceras viņa.
Piedzied vīru
Drīz Intas tēvs apprecas otrreiz. Pamāte pret pameitu ir nežēlīga. 1944. gadā tēvu izsūta uz Sibīriju, un meitiņa paliek pamātes aizgādībā. Pēc diviem gadiem, iejaucoties varas iestādēm, Intu atdod audzināt mātesmāsai, un nu viņas mājas ir Alūksnes rajona Trapenē. Arī te neklājas viegli, jo mazajai daudz jāstrādā, un bārabērnam ir maz žēlotāju, bet mazā allaž dzied. “No rītiem cēlos ar dziesmu un vakarā ar to gāju gulēt,”atceras Intas kundze. “Kad man nodarīja pāri, par spīti visiem dziedāju sevišķi skaļi, un palika vieglāk.
Audžutēvs gan pret mani bija labs, nopirka bajānu, un drīz es to iemācījos spēlēt. Protu spēlēt arī akordeonu un cītaru. Trapenē pat savu ansambli izveidojām un muzicējām ballēs. Tolaik visas aizliegtās dziesmas droši dziedājām. Nevajag bīties pašam no sava krekla, tad neviens neko nenodarīs.” Dziedāts arī koros un ansambļos gan Alūksnes rajonā, gan vēlāk arī Aizkraukles pusē. “Arī vīru Trapenē piedziedāju,” atklāj viņa. “Mežmalā dziedāju, un Pēteris nāca lūkoties. Arī viņš jaunībā muzicēja.”
Vecam skan pie ozola
1968. gadā Inta kopā ar savu ģimeni atgriežas mājās Stukmaņos. No Sibīrijas pārbrauc tēvs un arī apmetas pie meitas. Dzimtajā pusē darbojas ansamblis, koris un tajos skan arī Intas balss. Dziedāts Rīteru pienotavas ansamblī, folkloras kopā Stukmaņos. Arī dokumentālajā filmā par Klintaini iemūžināta Intas dziedāšana, ne tik sen tā skanējusi arī radioraidījumos “Kāpnes” un “Tēvu laipa šaizemē”. Raidījuma veidotāji saimnieci sameklējuši pat kartupeļu laukā un lūguši padziedāt.
Tagad Intas kundze pašdarbības kolektīvos vairs nedzied. “Ja esi vecs, vari dziedāt ganos vai pie ozola, bet tautas priekšā stāties nav glīti,” uzskata viņa.
Mātes iesāktajam ir turpinājums — dzied visas trīs meitas. Vecākā meita Baiba šobrīd strādā Anglijā, bet Dina un Lilita dzied Klintaines pagasta sieviešu vokālajā ansamblī “Dzirnas”. “Meitām ir ļoti skaista balss. Miljons balsu apkārt var savādāku meldiņu vilkt, tomēr viņas spēj toni noturēt,” priecājas māte.
Labs bērinieks
Kā gan citādi! Meitām dziesma jau šūpulī ielikta. “Dziedāju un dejoju, gan viņas nēsājot, gan auklējot,” stāsta Intas kundze. “Dinai bija apmēram trīs gadi, kad vienās bērēs, dzirdot mūziku, mazā iet aiz zārka un skaļi skaļi dzied. Citi man biksta — skat”, tas gan labs bērinieks!”.
“Var iemācīt notis, bet, ja nav talanta, dziedāšana diez vai izdosies,” uzskata Intas kundze. Arī pieciem viņas mazbērniem esot talants, un visi dziedot, tikai kļūstot slinkāki. Vecmāmiņa cer, ka reiz viņai būs pašai savs — bērnu un mazbērnu — koris. Tad būs lepna dziedāšana! Korī dziedāšot arī mazmazbērni. Četrgadīgais Kristaps jau esot brašs dziedātājs, viņa māsa Agate un arī jaunākā mazmazmeita Arta vēl ir mazas.
