“Mēs tomēr par jums labāk dzīvojam,” patiesā priekā bilda paziņas, kuri nedēļas nogalē viesojās mūspusē, no kādas Latgales mazpilsētas.
“Mēs tomēr par jums labāk dzīvojam,” patiesā priekā bilda paziņas, kuri nedēļas nogalē viesojās mūspusē, no kādas Latgales mazpilsētas. Nācies dzirdēt izteikumus, ka Latgalē dzīves līmenis ir zemāks nekā citos Latvijas novados, taču par ceļiem gan to nevarot teikt — paskaidroja viesi. Jo, redz”, nekur citur nevarot ieraudzīt tik sliktu ceļu, kāds ved no Aizkraukles līdz Staburaga pagastam! Paziņas tikpat sirsnīgi nopriecājās, ka pa šo “neceļu” viņiem jābrauc tikai dažas reizes gadā, un neizpratnē nogrozīja galvu — bet te taču cilvēki dzīvo…
Dzīvo gan, turklāt daudzi no viņiem ik dienu dodas uz darbu Aizkrauklē. Bez ironijas var teikt, ka, pat vienreiz šo ceļu mērojis, otrreiz labprātāk ietu kājām, ja vien nebūtu cita ķibele — daudzviet ceļš pat garos gumijas zābakos nav izbrienams.
Cik bieži par šo ceļu “Staburaga” redakcijā saņemtas sūdzības, pat saskaitīt nevar. Parasti atbildīgo dienestu darbinieki atrunājas — nav jau tik briesmīgi, arī mēs paši nesen braucām. Un viss paliek pa vecam.
Šopavasar situācija ir vēl sliktāka. Autobraucēji vairs nesūkstas par bedraino ceļu, bet priecājas, ka vispār var izbraukt. Šajā otrās šķiras valsts nozīmes ceļā vietām ir tādas dubļu dūkstis un peļķes, ka pat nezini, kā izbraukt. Dažviet autovadītāji dūkstis apbrauc pa tīrumu. Izrādās, izmirkusi pļava vai aparts lauks braukšanai ir piemērotāks nekā ceļš!
Ko teiktu Valsts prezidente, ja viņu tagad Sece uzaicinātu ciemos? Pirms pāris gadiem, gaidot viņas vizīti šaipusē, ceļu līdzināja pāris reižu dienā, un tas bija gluds kā asfalts. Tomēr pat tad prezidente atzina, ka ceļi šaipusē nav sakārtoti.
Pagājušajā nedēļā ceļu policijā saņemts iesniegums par automašīnas bojājumu ceļa posmā Aizkraukle — Staburags. Kas maksās kompensāciju par nodarīto kaitējumu — apdrošināšanas sabiedrība vai Latvijas autoceļu direkcija? Vistaisnīgāk būtu to darīt tiem, kuriem jārūpējas par ceļa kopšanu.
Kamēr Seces un Staburaga iedzīvotāji kā lielāko dāvanu gaida asfaltu, vienīgā reālā palīdzība, ko varētu nodrošināt autoceļa apsaimniekotāji, būtu dežūras vietās, kur ceļš ir neizbraucams. Ar jaudīgu tehniku, protams, lai varētu izvilkt dūkstī iestigušos. Tas taču arī ir serviss, ja no iegrimušas mašīnas nav jālec peļķē un jādomā, kur meklēt palīdzību.
