Kad Aigai jautāju, kā klājas, viņa atbild: “Nu nekādi neiet!”. Decembrī viņa pēdējo reizi saņēma bezdarbnieces pabalstu, un nu dzīve rit kā pa viļņiem. Nav droša pamata zem kājām.
Vasaras mēnešos viņai palaimējās — dabūja ļoti labu sarga darbu, bet nu tas beidzies. Regulāri viņa ieskatās Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā, bet pēdējā laikā tur nav bijis neviena piedāvājuma, kuram varētu pieteikties. — Visi piedāvātie darbi ir specifiski vai arī domāti vīriešiem, — saka Aiga. — Mani darba meklējumi parasti beidzas pie trim šķēršļiem — valodas nezināšana, izglītības trūkums un darba vietas attālums. Paziņa man solīja izgādāt darbu Olainē, bet es taču tik tālu nevaru izbraukāt. Bija vairāki piedāvājumi arī no nekustamo īpašumu firmām. Bet tur maksā tikai par gabaldarbu. Bet kas man ceļa naudu atmaksās? Šajā laikā esmu pārliecinājusies, ka daudzus darbiņus var dabūt tikai ar pazīšanos un konkursi ir tikai formalitāte.
Aiga tomēr nesēž, rokas klēpī salikusi, — gatavo salātus un ievārījumus ziemai, bet kopš septembra turpina studijas neklātienē, apgūstot jurista palīdzes profesiju ir.
Aizvadītā sestdiena pozitīvi uzlādējusi. Bijusi tēva māsas zelta kāzās Līvānos. — Tas patiešām īsts zelta pāris, — sajūsmināta stāsta Aiga. — Un šis zelta mirdzums dāvāts bērniem, kuriem arī ir stipras ģimenes. Pāris esot ļoti ticīgs, tāpēc svinīgā ceremonija bijusi baznīcā, pēc tam svinības turpinājušās amatniecības centrā. Tur zeltkāzniekus sveicis arī domes pārstāvis. Galdi bijuši klāti latgaliskā stilā, bet pats jaukākais uz tiem — īsta pašcepta rupjmaize.
