Pagājušajā nedēļā tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš paziņoja par savu atkāpšanos no amata. Ņemot vērā Ministru prezidenta Valda Dombrovska un tieslietu ministra atšķirīgo izpratni par nekustamo īpašumu nodošanu ebreju organizācijām, esot radusies situācija, kurā neesot iespējams tālāks produktīvs darbs.
Dīvaini, bet par ebreju organizācijām piederošo īpašumu atgūšanu politiskā līmenī runāts jau Aigara Kalvīša valdības laikā, kad tika sagatavots ebreju kopienas īpašumu saraksts ar mērķi atdot vai kompensēt tos. 2008. gadā, kad premjers bija Ivars Godmanis, tika veidotas darba grupas, lai risinātu šo jautājumu, taču ne vienā, ne otrā gadījumā likumdošanas iniciatīva nevainagojās panākumiem.
Savādi, bet Gaidis Bērziņš bija tieslietu ministrs gan Kalvīša, gan Godmaņa valdībās, tāpēc maz ticams, ka ebreju īpašumu lieta ir patiesais viņa demisijas iemesls.
Tieši pateicoties Gaidim Bērziņam, ebreju kopienas īpašumu jautājums tolaik bija tuvu atrisinājumam, plānojot tos atdot vai kompensēt. Tādēļ ir maz ticams, ka ebreju īpašumu lieta pēkšņi kļuva par iemeslu Bērziņa demisijai. Ilggadējā vilcināšanās atrisināt šīs lietas arī citus jautājumus. Kā sabiedrībai pamatot lēmumu būt atsaucīgiem vienai kopienai, bet ignorēt citu intereses.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome jau 2006. gadā iesniedza toreizējam Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim sarakstu ar īpašumiem un to kadastrālo vērtību. Ebreju kopiena lūdza atdot nevis ēkas, bet samaksāt par tām gandrīz 32 miljonus latu no 2007. līdz 2016. gadam. Sarakstā bija ap 300 dažādu objektu, tajā skaitā arī Jaunjelgavā, kas piederējuši gan ebreju organizācijām, gan arī privātpersonām. Šo likumprojektu saprata tikai tie, kas pie tā bija strādājuši, jo konkrētu īpašumu nosaukumus nevarēja uzzināt, tie bija paslēpti zem kadastra numuriem, pie katra bija norādīta naudassumma. Līdz šim ebreju kopienai esot atdoti 36 īpašumi, bet, pēc Valsts vēstures arhīva sniegtajiem datiem, ebreju biedrībām pieder vēl 50 neatgūtu īpašumu, to vidū slimnīcas, skolas, labdarības, reliģiskās un apbedīšanas biedrības, kā arī kultūras nami. Ebreju kopiena gan ir uzskaitījusi 270 objektu.
Pēc pašreizējiem Latvijas likumiem, kompensācijas par holokausta laikā atsavinātajiem ebreju īpašumiem pašreizējai kopienai nepienākas. Nav jau arī noslēpums, ka ASV izdara spiedienu uz Latviju, lai īpašumi, kas ebreju kopienai piederēja pirms Otrā pasaules kara, nonāktu pašreizējo organizāciju īpašumā. Valsts prezidents Andris Bērziņš gan neko nesaka par ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīti Latvijā, kura notiks 28. jūnijā, sarunu tēmām. Taču viņš publiski izteicies, ka atbalsta īpašumu atdošanu sabiedriskajām organizācijām.
Tas gan, ka 1940. gada 17. jūnijā, kad Latviju okupēja PSRS, bijām tās sastāvā. Vai visas prasības un kompensācijas nav jāpiedzen no PSRS?
