Pagājušā gada otrajā pusē — no jūlija līdz decembrim — Latvijā trūcīgā statuss piešķirts vidēji 72 122 personām mēnesī, bet 2010. gada februārī trūcīgo skaits bija palielinājies jau līdz 125 tūkstošiem.
Par trūcīgu atzīstams cilvēks, kura ienākumi mēnesī ir mazāki par 50% no minimālās algas, kas pašlaik ir 180 latu. Naudas grūtībās nonāk aizvien vairāk cilvēku, kuri “treknajos gados” labi pelnīja un ņēma kredītus mājokļu, zemes, auto vai kāda cita īpašuma iegādei, taču tagad daudzi ienākumu avotus ir zaudējuši un aizņēmumus nespēj atmaksāt. Lai atvieglotu trūcīgas personas statusa saņemšanu, valdība nupat apstiprināja noteikumus, kas paredz, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, turpmāk neņemt vērā kredītsaistības. Tas nozīmē, ka, izvērtējot ģimenes materiālo situāciju, pašvaldības neņems vērā arī dzīvokļa vai mājas iekārtu, apģērbu, sadzīves priekšmetus, lauksaimniecības inventāru, zemkopības rīkus, lopus. Nevērtēs ģimenes mājokli un kādam no ģimenes locekļiem piederošo nekustamo īpašumu, arī vienu automobili, ja tas ģimenes īpašumā ir ilgāk par gadu. Sabiedrībā šis lēmums ir izraisījis divējādu attieksmi. Daļa iedzīvotāju, kuri arī “treknajos gados” dzīvoja apdomīgi un iztika bez kredītiem, uzskata, ka šāds atbalsts nav nepieciešams. Sak’, paši iekūlāties nepatikšanās, paši tiekat laukā, kāpēc no mūsu maksātajiem nodokļiem jāuztur “nabadzīgi” kredītņēmēji? Taču ir sabiedrības daļa, kas domā pretēji. Situācijas ir visdažādākās, un diezin vai kāds ļaunprātīgi izmantos trūcīgā statusu, jo tas noteikti nav iekārojams. Kurš gan no laba prāta atzīsies nespējā apgādāt sevi un ģimeni? Kāds mans paziņa mēnesī pelna ap tūkstoš latu. It kā daudz. Ģimenē ir viens bērns, sieva jau vairāk nekā gadu bez darba, bezdarbnieces pabalstu vairs nesaņem. Pirms vairākiem gadiem ģimene kredītā iegādājās māju. Gribot parādu ātrāk atdot, kredītu ņēma piecpadsmit gadiem, un bankai nu mēnesī jāmaksā 800 latu. Iztikšanai paliek 200 latu un bērna pabalsts — 8 lati. Vienam cilvēkam mēnesī iznāk 70 latu. Īpašumu nav iespējams arī pārdot, jo nevar atrast pircēju. Šādā “slazdā” nokļuvis ne viens vien. Nosodīt jau viegli, bet cilvēkiem taču jādzīvo! “Trekno gadu” radītās eiforijas virpulī reti kurš aizdomājās par to, cik ilgi tā dzīvosim. Pēc jaunajiem noteikumiem vērtējot, trūcīgi būs vai puse valsts iedzīvotāju.
