Pēdējās nedēļās aktīvi strādāju, lai noorganizētu dažādus sporta pasākumus. Aizvadīta Olimpiskā diena, šogad visas izglītības iestādes vingroja individuāli, nebija kopības izjūtas. Brīvdienās notika dambretes, zoles turnīri un Spēka dienas pasākums. Prieks, ka pasākumam ir ikgadējie dalībnieki, kuri nāk labot iepriekšējo gadu rezultātus. Tas apliecina dalībnieku nopietno attieksmi un mērķtiecību. Aizvadītajā nedēļā valstī notika Eiropas Sporta nedēļas pasākumi. Atvērto durvju dienu pasākumā sporta centrā varēja iepazīt lielo un galda tenisu. Cilvēki izrādīja interesi par lielo tenisu, vēlējās uzzināt par iespējām spēlēt. Sezona ir tikai sākusies, īstais darbs vēl būs.
Nedēļa sākās ar pāvesta Franciska vizīti Latvijā. Tiem, kam tuva ticība, šis notikums bija svarīgs. Tas viņiem deva enerģētisku lādiņu, pacilājumu. Vizīti aizēnoja ar to saistītās lielās izmaksas, kas nomāca cilvēku prātus un lika diskutēt par šādas vizītes nepieciešamību. Summa ir liela, naudu varēja izlietot arī lietderīgāk, jomās, kurās Latvijas iedzīvotāji tiešām justu labumu. Vienīgais ieguvums, ko guvu no pāvesta viesošanās, bija brīvdiena, ko veltīt ģimenei. Jā, es televīzijā paskatījos, kā norit pāvesta viesošanās, taču neizjutu saviļņojumu vai emociju uzplūdu. Garīgo pacēlumu var meklēt un atrast citādāk. Nav nepieciešams konkrēts cilvēks, kas atbrauc un to sniedz. Kur nu vēl par šādu naudas summu!
Finiša taisnei tuvojas 13. Saeimas vēlēšanas. Vēlēt iešu, taču uz lielām pārmaiņām neceru. Situācija valstī ir tāda, kāda tā ir. Pat ievēlot citus cilvēkus, sistēmu mainīt neizdosies. Tas nav izdarāms ar burvju nūjiņas mājienu, nepieciešams cītīgs darbs daudzu gadu garumā. Priekšvēlēšanu kampaņa jūtama arī pastkastītē, partiju solījumi tiek izplatīti visādos veidos. Man šī aģitācija netraucē, katrs dara savu darbu un piesaista uzmanību, kā spēj. Arī manos darba pienākumos ietilpst plakātu izvietošana un cilvēku informēšana par pasākumiem. Tāds laikmets, bukleti un reklāmas ir ik uz stūra.
Pēdējās dienās turas drēgns un apmācies laiks. Pagaidām tas mani neietekmē, ja nav saules, “baterijas” uzlādēju citādāk. Pozitīvismu gūstu no gandarījuma par labi paveiktu darbu, atjaunoties palīdz arī fiziska izkustēšanās. Līdz ar aukstāku laiku cilvēki sāk domāt par apkures periodu. Rūpes sagādā lielās siltumenerģijas izmaksas, arī šogad daudzviet palielinājies siltumenerģijas tarifs. Nav jēgas bojāt omu un iespringt par to, ko nevar ietekmēt. Mēs neizmainīsim esošo situāciju. Ir tā, kā ir. Cik rēķinā būs rakstīts, tik maksāsim.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera neatbalsta rosinājumu darba sludinājumos norādīt algas koridoru. Šāda prakse apdraudētu uzņēmumu konkurētspēju darbinieku piesaistē. Jebkurā gadījumā darba meklētājs dodas uz darba pārrunām, kuru laikā var uzzināt visus interesējošos jautājumus. Bieži papildus darba algai uzņēmums piedāvā citus bonusus — sociālās garantijas, darbu no mājām utt. Darba devējs sludinājumā nevarēs norādīt pilno informāciju par visām iespējām. Ne vienmēr, bet reizēm darba sludinājums ir tikai izrauts fragments no konteksta. Protams, sludinājumā norādītais atalgojums ir viens no faktoriem, pēc kura cilvēks izraugās potenciālo darba devēju. Ikviens vēlas dzīvot pēc iespējas labāk, nodrošināt ģimeni. Uzskatu, ka mums vajag vairāk runāt vienam ar otru. Esam kļuvuši pārāk atkarīgi no tehnoloģijām un pārvērtušies par “sausiņiem”. Vairs neprotam runāt, formulēt domas un jautājumus. Vieglāk ir nosūtīt īsziņas. Darba intervijas dod pieredzi komunikācijā, palīdz izzināt potenciālās darbavietas patieso situāciju. Jā, uzņēmumiem tas liktu cītīgāk padomāt par darbinieku piesaisti, taču vai tas būtu tik slikti? Algas koridors ir tikai skaitlis, tas neatklāj nedz uzņēmuma, nedz pienākumu patiesīgumu.
Veselības ministrija ar 1. septembri noteikusi zemākas enerģētiskās vērtības porcijas izglītības iestādēs. Jaunās devas atbilst zemai līdz vidējai fiziskai slodzei. Bērnu aptaukošanās problēma Latvijā pieaug, bet tā nav saistīta ar ēdināšanu izglītības iestādēs. Vainojams ir mazkustīgais dzīvesveids. Ikdienā maz pārvietojamies kājām, biežāk izmantojam automašīnu. Tehnoloģiju laikmetā bērni rotaļas svaigā gaisā nomainījuši pret televizoru un datoru. Vecāki ir norūpējušies par bērnu drošību, tādēļ atvases biežāk ir mājās. Norises ķermenī ietekmē arī mūsdienu pārtika. Nav nepieciešams ēst daudz, lai uzņemtu lielu kaloriju daudzumu. Šie ministrijas noteikumi nespēs pozitīvi ietekmēt bērnu svaru. Izglītības iestādes ir tā vieta, kur par bērniem tiek domāts, porcijas ir sabalansētas. Šie noteikumi problēmu neatrisinās. Ja bērnam ir liekais svars, tad cēlonis jāmeklē citur. Jaunās normas labumu nedos, daļa staigās ar “rūcošiem” vēderiem, un izsalkums tiks kompensēts ar ēdienu vakarā. Bērniem patiesībā ir liela slodze, kā emocionālā, tā fiziskā. Bērns ir aktīvs, viņš daudz patērē, augošam organismam ir nepieciešams spēks. Nav labi, ja tiek samazināts siltā ēdiena daudzums, jācīnās būtu ar saldumiem, ko bērns ēd citā laikā.
Nedēļas izskaņā baudījām mazos dzīves svētkus — pavadījām laiku kopā. Šī bija retā nedēļas nogale, kad man un vīram nebija jāstrādā.
