Šonedēļ valsts sekretāru sanāksmē izsludināti likuma grozījumi, ar kuriem plāno noteikt, ka jaunieši, kuri būs sasnieguši 15 gadu vecumu un nebūs saņēmuši dokumentu par pamatizglītības iegūšanu, nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu.
Labklājības ministrijā uzskata, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, lai skubinātu jauniešus iegūt pamatizglītību, tādējādi palīdzot viņiem veiksmīgāk iekļauties darba tirgū. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 3000 jauniešu vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuri ieguvuši bezdarbnieka statusu bez pamatizglītības.
Nodarbinātības valsts aģentūras Aizkraukles filiālē patlaban reģistrētas tikai divas jaunietes, kurām ir 15 gadu, bet viņām ir dokuments par pamatizglītību.
Var jau piekrist, ka Latvijai ir vajadzīgi gudri un izglītoti cilvēki, bet likuma grozītāji diemžēl nav ņēmuši vērā reālo situāciju valstī. Kaut arī Izglītības likumā noteikts, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta un tā ir bez maksas, tas diemžēl neatbilst realitātei. Šobrīd daudzi jaunieši nemācās, jo nevar samaksāt par grāmatām un burtnīcām. Bezmaksas izglītība Latvijā ir mīts.
Turklāt bezdarbnieka pabalsta lielums ir atkarīgs no veiktajām iemaksām. Nav iemaksu — nav arī pabalsta! Bet, ja sāksim šķirot vēl pēc kādiem papildu nosacījumiem (piemēram, izglītības), tā jau būs diskriminācija. Ja likuma grozījumus pieņems, šie jaunieši zaudēs iespēju apmeklēt
NVA rīkotos kursus un apmācības, kā arī nevarēs piedalīties “simtlatnieku” programmā vai iegūt valsts subsidētās darba vietas. Piecpadsmitgadīgs jaunietis bez pamatizglītības mūsu valstij kļūs lieks un nevēlams.
Zinu tādus jauniešus, kam bieži teikts: ej, pabeidz vakarskolu! Bet viņi apzinās, ka mācības traucēs darbam, jo nauda pašiem jānopelna. Arī vecākiem nav darba, un viņi nevar atļauties bērnu sūtīt uz profesionālo skolu vai vakarskolu, jo vienkārši nav naudas ceļam vai pusdienām. Diemžēl daudz ir tādu, kuri vietējā skolā ir “norakstīti”, jo ar savu “grūto galvu” netiek līdzi matemātikā vai nevar iemācīties dzejoli.
Nez vai jaunietis, kuram vēl nav 15 gadu, spēj īsti izprast jēdzienus “bezdarbnieks” vai “darba meklētājs”. Mums taču ir tik daudz “labo” piemēru, kā ar četru klašu izglītību aizbrauc uz Īriju vai Vāciju un pelna vairāk nekā te ar trim augstākajām izglītībām. Ne jau ierobežojumi uzlabos bērnu zināšanas. Ja likuma grozījumus pieņems, aizbrauks vēl vairāk jauniešu.
