Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) turpina darbu pie tā sauktās šūnu apraides, kas kalpotu kā alternatīva iedzīvotāju apziņošanas sistēma krīzes situācijās, taču patlaban finansējums šim mērķim nav piešķirts, vakar Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
Sistēma darbojas tā, ka visiem mobilajiem telefoniem, kas ir attiecīgā krīzes skartajā reģionā un mobilo sakaru pārklājuma zonā, tiek nosūtīta informācija par apdraudējumu un rīcību ārkārtas situācijā. Lai sistēmu izmantotu, telefonam nepieciešami papildu uzstādījumi. Līdzīga sistēma ieviesta ir Lietuvā. Kaimiņvalstij tā izmaksājusi aptuveni trīs miljonus eiro. Šāda sistēma darbojas arī Nīderlandē, taču tur tikai 26% iedzīvotāju savos tālruņos šo sistēmu aktivizējuši.
Sistēmas izveidošanai naudas pagaidām nav, turklāt ir atteikts virzīt šo priekšlikumu, izmantojot Eiropas Savienības projektu finansējumu. “Tā doma ir saglabājusies, un mēs turpinām meklēt risinājumus. Jāiet ceļš caur valdību, pieprasot līdzekļus šīs sistēmas ierīkošanai,” uzsvēra Eklons.
Šādas sistēmas ieviešana gan automātiski neatrisinās visas iedzīvotāju apziņošanas problēmas, tāpēc ir jāturpina attīstīt arī trauksmes sirēnu sistēmu, jo vairākās Latvijas mazpilsētās un pagastos sirēnas nav ierīkotas. Šobrīd valstī ir 164 trauksmes sirēnas. Pēdējos trīs gadus dienestam nav izdevies noslēgt līgumu par sistēmas apkalpi, jo Latvijā trūkst uzņēmumu, kuru speciālisti mācētu sirēnas apkopt. Tagad gan notiek darbs pie līguma slēgšanas, un dienests cer, ka tuvākajā laikā izdosies veikt apkopes darbus. Tam gadā nepieciešami 60 000 eiro.
Sirēnas pārbauda divas reizes gadā. Pērnā gada nogalē veiktā pārbaude liecina, ka 27 sirēnas nedarbojās vai darbojās daļēji. Pāris dienu pirms trauksmes sirēnu pārbaudes dienests informē sabiedrību, taču 2013. gadā veiktā aptauja liecina, ka 50% iedzīvotāju no medijiem nebija zinājuši, ka notiks trauksmes sirēnu pārbaude.
Eklons šādus rādītājus vērtē kā satraucošus, tomēr arī citviet Eiropā nesokas labāk. Austrijā teju 95% valsts teritorijas noklātas ar sirēnām, taču aptaujas liecina, ka sistēma sasniedz tikai 60%. Austrieši to skaidrojuši ar jaunajām būvkonstrukcijām, piemēram, logu veidiem, kas slāpē sirēnas skaņu.
Vakar deputāti ar VUGD un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem arī diskutēja par to, kādā formātā iedzīvotājus labāk informēt par iespējām, kā rīkoties krīzes situācijās. Deputāti skāra arī pierobežu jautājumu un tā dēvēto zaļo cilvēciņu tēmu. Tāpat tika minēta nesen Lietuvas Aizsardzības ministrijas izdotā rokasgrāmata, kā iedzī-
votājiem rīkoties, ja sākas karš. “Ja lietuvieši ko tādu dara, tad acīmredzot gluži zemē metama doma nav. Vai tā ir instrukcija vai grāmata par plūdiem un krīzi kopumā, par to vēl jādiskutē, jo cilvēki ir satraukušies un mums viņu bažas ir jākliedē,” atzina komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS). ◆
