Pagājusī nedēļa bija līdzīga citām — izskatīju administratīvo pārkāpumu lietas, cietuma administrācijas iesniegumus par soda grozīšanu notiesātajām personām.
Krimināllikuma grozījumi, kas stājās spēkā šīgada 1. aprīlī, sabiedrībā radīja ažiotāžu, ka no cietuma masveidā izlaidīs notiesātos, tomēr tā nebūt nav. Tie paredz konkrētus gadījumus, kad sodu var mīkstināt — ja tagadējais maksimālais likumā noteiktais termiņš nebrīvē ir īsāks. Līdz šim manā praksē bijuši tikai pāris gadījumu, kad sods ir mīkstināts par dažiem mēnešiem. Savukārt vienam notiesātajam tiesa bija piespriedusi astoņus gadus cietumā, bet saskaņā ar jauno kārtību sods bija jāsamazina līdz pieciem gadiem.
Jau apmēram gadu vairs neskatu administratīvo pārkāpumu lietas cilvēkiem, kuri sabiedriskā vietā bijuši dzērumā cilvēka cieņu aizskarošā izskatā — sodu šādos gadījumos piemēro policija. Tas bija liels darba apjoms. Tomēr tagad rajona tiesai ir jāizskata administratīvo pārkāpumu lietas, kas ir pārsūdzētas. Piemēram, agrāk, ja cilvēku neapmierināja policijas piemērotais sods, viņš lēmumu varēja pārsūdzēt augstākajā policijas instancē un pēc tam Administratīvajā tiesā. Tagad kārtība ir mainīta — ja neapmierina augstākās policijas instances lēmums, viņš pārsūdzību var iesniegt rajona tiesā, turklāt pēc savas dzīvesvietas, nevis pārkāpuma izdarīšanas vietas. Cilvēkiem tas ir daudz ērtāk.
Manā praksē bijuši gadījumi, kad cilvēks pēc soda izciešanas kardināli maina savu dzīvi, piemēram, kāda sieviete, kurai bija problēmas ar alkoholu un kura nodarīja smagus miesas bojājumus, cietumā pievērsās ticībai un pilnībā pārvērtās gan iekšēji, gan ārēji.
Satversmes tiesa pagājušajā nedēļā atzina par atbilstošu Satversmei likuma normu, kas aizliedz tiesnesim darboties politiskajās partijās. Piekrītu, ka tiesas nedrīkst politizēt. Kas notiktu, ja tiesnesis būtu kādā politiskajā partijā un ja viņam vajadzētu izskatīt lietu, saistītu ar savas partijas biedru? Virmotu emocijas un kaislības, tiesnesim pārmestu procesa kavēšanu, varbūt arī neobjektivitāti. Tā jau daudz kas ir pārāk politizēts, visu nozīmīgu amatpersonu ievēlēšana amatā saistīta ar skandāliem.
Vēlēšanu tuvums ir jūtams — kā jau parasti, politiskās partijas pirms tām mēdz publiski ķīvēties, norādīt uz citu neizdarībām, atklāj trūkumus, lai veidotu paši savu pozitīvu publisko tēlu.
Neatkarīgie deputāti ierosināja ieviest interneta balsošanu jau 2014. gada Saeimas vēlēšanās, jo e—vēlēšanas ir vairākās pasaules valstīs, arī Igaunijā — jau kopš 2005. gada, un tās esot drošas. Ir jāiet līdzi laikam un jāievieš jaunās tehnoloģijas, tomēr tad ir jāgarantē pilnīga drošība, lai nebūtu strīdu par vēlēšanu rezultātiem, lai nevarētu pārmest to sagrozīšanu. E—vēlēšanās noteikti piedalītos vairāk jauniešu, bet vecāka gadagājuma cilvēki paliktu uzticīgi balsošanai klātienē, viņiem ierašanās iecirknī ir notikums, bieži vien kā svētki — esmu ievērojusi, cik viņi vēlēšanu dienā ir saposušies.
Ņemot vērā Neo noplūdināto informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes, pašlaik e—vēlēšanas es neatbalstu. Un vai tās var būt pilnīgi drošas, ja informācija noplūst pasaulē no it kā drošām datubāzēm? Piemēram, “WikiLeaks” dibinātājs Džulians Asandžs 2010. gadā publiskoja simtiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu par karu Irākā un Afganistānā. Viņš arī uzskata, ka “Facebook” ir “visšausmīgākā spiegošanas mašīna, kas jebkad ir izgudrota”, jo tajā ir milzīga cilvēku datubāze, ko var izmantot izlūkdienesti. Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka kibernoziedznieki 26 valstīs, arī Latvijā, veikuši zādzību par 45 miljoniem ASV dolāru.
Saeimas deputāti otrajā lasījumā tikai ar nelielu balsu pārsvaru noraidīja ieceri par grozījumiem likumā, kas paredzēja ierobežot pilnvaras pašvaldību deputātiem — ja pret viņiem būtu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, viņi zaudētu tiesības veikt deputāta pienākumus. Lielākie “pret” balsotāji bija “Saskaņas centra” un Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. Ja Saeimā ir vēlēšanās šo grozījumu virzību apturēt, tad, protams, to var saistīt ar vēršanos pret konkrētiem cilvēkiem — Aivaru Lembergu un Raimondu Munkevicu. Tomēr šādus likuma grozījumus vajadzētu pieņemt, jo nav ētiski, ja cilvēks, kurš tiek apsūdzēts, vēl darbojas kā deputāts, tas grauj deputātu autoritāti vēlētāja acīs, tiek mazināta uzticība pašvaldības un valsts iestādēm. Citās valstīs amatpersonas pat par daudz mazākiem pārkāpumiem nestrīdoties atkāpjas no amata, bet mūsu politiķiem tāda rīcība nav raksturīga. Tas ir nožēlojami.
Pēc tāda Saeimas balsojuma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs sāka apsvērt demisijas iespēju. Pēc ministra domām, šis balsojums izgaismo katras partijas godīgumu un katra atsevišķa deputāta spēju sabiedrības intereses likt augstāk par personīgo labumu. Nedomāju, ka atkāpšanās no amata ir pareiza rīcība, jo dzīvē mums visiem daudz kas neizdodas, bet ir jāturpina cīnīties tālāk.
Ministrs Lembergu atstādināja no amata, taču viņš amatu turpina pildīt. Lemberga prasību pret ministriju Administratīvā tiesa pasludinās tikai 29. maijā, pāris dienu pirms vēlēšanām. Nedomāju, ka par tiesas lēmumu, kas pieņemts, tuvojoties kādam politiskam notikumam, var apgalvot, ka tas ir apzināti novilcināts. Nevaru komentēt, vai lēmuma pieņemšana šajā lietā ir novilcināta, jo nezinu konkrētās lietas apstākļus.
Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas atzīst dubulto pilsonību. Man tomēr nav pieņemams tas, ka cilvēks var būt divu valstu pilsonis. Ja viņš ir Latvijas patriots, lai pieņem Latvijas pilsonību un turpina dzīvot ASV vai kādā citā valstī.
Protams, sekoju līdzi pasaules hokeja čempionātam, visas spēles nenoskatos, bet zinu par tām, jo mans dēls ir liels hokeja fans. Pārdzīvoju Latvijas izlases zaudējumu Krievijai, ASV, Austrijai un Vācijai. Ja mūsējiem spēlē neveicas, jūtu līdzi. Toties priecājos par Latvijas komandas uzvaru spēlē ar Slovākiju.
Nedēļas nogali pavadīju lauku darbos kopā ar ģimeni māsas lauku mājās Jēkabpils pusē. Taksītim Peksim, ģimenes mīlulim, nupat bija jubileja — apritēja divi gadi. Dāvanu — rotaļlietu — viņš gan sagrauza jau pirmajā vakarā, un tas viņam sagādāja patiesu prieku. Viņš ļoti labi zina, kad man ir brīvdienas, un tad pieprasa sev vairāk laika. Gan viņam, gan man gribas izbaudīt pavasari.
