Strādāju tādā darbā, ka pusdienot nākas pilsētā. Parasti apmeklēju kafejnīcu rajona padomes ēkā, viesnīcā “Pērse” vai poliklīnikā.
Strādāju tādā darbā, ka pusdienot nākas pilsētā. Parasti apmeklēju kafejnīcu rajona padomes ēkā, viesnīcā “Pērse” vai poliklīnikā. Šķiet, ka šīs trīs kafejnīcas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, taču ir ļoti atšķirīgas.
Man būtu ērtāk pusdienot “Pērsē”, taču nedaru to tikai tāpēc, ka tur absolūti nekas nemainās — mēnešiem ilgi ir vieni un tie paši ēdieni. Pie tam nav lētāku ēdienu izvēles trūcīgākiem pusdienotājiem, kā tas ir, piemēram, poliklīnikā vai “baltajā mājā”. Kāpēc gan “Pērsē” ēdienkartē katru dienu nevarētu būt pankūkas, sautējumi, pelēkie zirņi, kartupeļi ar biezpienu un siļķi? Tas saimniekam nav izdevīgi vai arī pavāri aiz pieraduma gatavo vienu un to pašu?
Vīlies pusdienotājs
