Iedvesmota par redzēto izglītības ekspedīcijā Somijā, Joensū, pilsētas skolā un apņēmības pilna, ka izglītības reforma Latvijā vajadzīga, ir Gunita Elksne, Aizkraukles novada vidusskolas direktora vietniece. Viņa atzīst, ka ir nepārtrauktos meklējumos, kā skolas dzīvi padarīt patīkamu, lai uz skolu ar prieku nāktu gan skolotājs, gan skolēns, tāpēc vēro citu skolu labo pieredzi.
Skolotāji nav lelles
Gunita Elksne domā, ka izglītības ministra Kārļa Šadurska aizsāktā izglītības reforma var nerealizēties vai realizēties formāli, ja to nepieņems skolotāji. Piemēram, Somijā reforma izglītībā notiek ik pēc 10 gadiem. Tomēr paši skolotāji sapratuši, ka tai jābūt biežāk, piemēram, ik pēc sešiem gadiem. Pie mums tā nav, reforma top gausi. “Somijas piemērs bija pirmais signāls, kad sāku domāt par to, ka skolotāji nav lelles, izpildītāji, bet aktīvi procesu līdzdalībnieki, paši domā, kas izglītības sistēmai labāks, iesaka un realizē.” Somijā skolotāji ir ieinteresēti, lai izglītība mainītos, tāpēc paši ir aktīvi, zinoši un zinātkāri. Lai Somijā tiktu universitātē, kur sagatavo pedagogus, jāiztur atlases konkurss. Vispirms tiek pārbaudītas zināšanas, tad vērtē arī cilvēcisko faktoru. Piemēram, rada kādu situāciju un vērtē, kā tā tiks risināta, lai saprastu, vai šim cilvēkam piemīt “cilvēciskā kvalitāte”. “Pedagoģiju ir grūti iemācīties, ja tev nav šo kvalitāšu,” domā Gunita Elksne. Somijā skolotāja profesija ir otrā populārākā valstī. Kad uzdevusi jautājumu, kāpēc tā ir, atbilde bijusi vienkārša — prestiža profesija, jo skolotāji ir vieni no gudrākajiem cilvēkiem valstī. Cilvēki, kuri visu laiku domā par to, kā nācijai labāk. Paši ir aktīvi un ieinteresēti valstī notiekošajos procesos. Somijā pamatskolā un vidusskolā bez maģistra grāda par skolotāju nevar strādāt. Divām trešdaļām pedagogu ir pat doktora grāds. Tas tāpēc, ka somi domā par to, lai skolotāji būtu kvalificēti un ieinteresēti, sekmē uzticību viņiem. “Ir skolotāji, kuriem arī pie mums daudz uzticas,” teic Gunita. “Mums vēsture ir citāda — esam auguši represīvā vidē, esam vērtēti, sodīti. Somijā izglītība balstīta nevis uz vērtēšanu ar atzīmi kā sodu, aizrādījumiem, bet uz brīvību un izvēli.”
Brīvība un izvēle
Brīvība un izvēle izpaužas tā, ka ikvienam skolēnam tiek piedāvāti varianti, ko darīt, un bērns izvēlas. “Pirmajā mirklī var likties, ka tā ir visatļautība, bet līdz ar izvēli nāk atbildība. Proti, ja esi izvēlējies kaut ko, esi atbildīgs par savu izvēli,” skaidro Gunita. Sekojot šādai shēmai, finālā var būt tā, ka nav eksāmenu līdz vidusskolas beigām, bet, neraugoties uz to, Somijas izglītības piemērs ir veiksmes stāsts. Kāds ir tā noslēpums?
Gunita Elksne stāstījusi saviem vidusskolēniem par pieredzēto šajā valstī, ka līdz 8. klasei neliek atzīmes. “Cik forši!” bijuši sajūsmā aizkrauklieši. Kāpēc? “Nav jāmācās.” Tieši tāpēc jau te liek atzīmi, lai mācītos, spriež Gunita. Viņa šaubās, vai tas ir motivējoši, daudzos gadījumos rīkste. Proti, domas par labām atzīmēm kā vērtējumu gan skolotājiem, gan skolēniem rada stresu. “Skolā Somijā ir miers, nav stresa. To mēs izjutām uz katra soļa. Gan skolotāji, gan skolēni ir ļoti mierīgi, dzīve skolā ir harmoniska.” Sākumskolas audzēkņu vērtēšanas kritērijus izstrādājuši paši skolotāji. Tie ir šādi — vai prot atrast informāciju, prot argumentēt, prot sadarboties ar klasesbiedriem, prot grupās strādāt? Protams, vērtē, vai bērnam ir iegūtas nepieciešamās akadēmiskās zināšanas. Tomēr svarīgākais ir aktīvi darboties un domāt. “Zināšanas ir kā produkts, ko arī iegūsti, ja tev ir varēšana, prieks un motivācija,” stāsta direktora vietniece.
Visatļautība un sasniegumi
Gunita Elksne atzīst, ka Somijā strādā ar tādām pašām metodēm kā Latvijas izglītības sistēmā. Viņasprāt, Somijas izglītības reformas veiksmes atslēga ir attieksme un kopābūšana skolā. Proti, somi uzsver, ka viņiem ir svarīgi, lai bērns skolā labi justos. “Biju četrās stundās, un viena no tām bija bioloģijas stunda 9. klasē. Skolēni izturējās dažādi. Skolotājs savu pamatdarbu bija veicis, sagatavojoties stundai, piedāvāja dažādas iespējas, kā skolēnam sevi nodarbināt — bija četras radošās stacijas, piemēram, ar dzīvnieku plaušām, reālām kājām. Skolotājs ne-
iesaistījās, ja viņam nelūdza padomu vai jautājumu. Bērni grupiņās apmeklēja katru darba staciju, pētīja. Četri skolēni pēc mūsu vērtēšanas kritērijiem nepiedalījās darba procesā. Staigāja pa klasi, netraucējot pārējos, paskatījās, ko vieni dara, ko otri, izgāja no klases, ienāca, bet darba uzdevumu neveica. Vēlāk direktorei prasījām, kā šāda visatļautība izskaidro augstos zināšanu sasniegumus,” stāsta Gunita Elksne. Direktore jautājusi, kura klase tā bijusi, un tad sniegusi šādu atbildi: “Vienam bērnam ir veselības problēmas, pieļauju, ka tas bija viens, kurš nepiedalījās stundā. Bet pārējie mācīsies citā reizē, droši vien, ka viņiem bija iemesls nepiedalīties. Viņi zina, kas jādara.” Tas Gunitai licis aizdomāties par to, ka Latvijas izglītības sistēma pieprasa bērnam vienmēr būt līmenī, bet pat pieaugušie nevar katru dienu strādāt ar pilnu atdevi. Ja bērns nestrādā ilgstoši, tad iesaistās atbalsta personāls, analizē situāciju, diskutē, sniedz palīdzību skolēnam. Nav soda. Nav represiju, baiļu.
Mājasdarbs — uzņemt pašbildi
Vai somu bērniem jāpilda mājasdarbi? “Jā, bet tādi, kurus kauns neizpildīt — nav apjomīgi, sarežģīti. Tajā dienā, kad tur biju, mākslas stundā bija vienkāršs mājasdarbs — muzejā jāatrod mākslas darbs, kas vislabāk patīk, un jāuztaisa pašbilde.” Gunita Elksne atzīst, Somijas skolā viņu nepameta sajūta, ka skolēnam ir pašapziņa, viņš jūtas kā ļoti izglītots cilvēks — tāds, kurš zina, kas notiek pasaulē. Piemēram, mūzikas stundā māca gan kultūrvērtības, gan arī aktualitātes. Stundas beigās skolotāja atskaņo dziesmu, un skolēni sajūsmā spiedz: āāā! Izrādās, kādas pazīstamas somu dziedātājas melodija, kura pie tam ir mūzikas topu virsotnē. Atskaņo citu dziesmu, kuru neviens nezina. Izrādās, tās pašas dziedātājas jaunākā dziesma, kam pirmatskaņojums tieši tajā dienā. Ģeogrāfijas stundā runā par zemestrīci Itālijā. Gunita Elksne domā, ka skolotāju brīvība Latvijā nav iesprūdusi izglītības standartos. Viņa drīzāk uzskata, ka standarts uzrakstīts tā, ka daudz ko neaizliedz darīt tā, kā skolotājs grib, problēma ir, ka izglītības standarts ir pārblīvēts. Nav laika vienai lietai pievērsties ilgāk, pētīt pamatīgāk.
Gunita Elksne pārliecināta, ka Latvijā jābūt izglītības reformai. “Kādā brīdī esam pagriezušies prom no bērna un esam koncentrējušies uz zināšanām un konkurenci, atzīmēm, skaitļiem. Somija parādījusi visai pasaulei, ka ar vērtībām, kā brīvība, labsajūta, skolēns iegūst konkurētspējīgas zināšanas.” ◆
