Domājot par vakcinācijas tempiem, prātā ienāca anekdote: “Gailis ķer vistu, bet viņa domā: vai tik es par ātru neskrienu!”. Brīžiem šķiet, ka vakcinācijas process norit pēc šādas līdzības: ka tik mēs par daudz cilvēku nesavakcinējam!
Kad Aizkrauklē notika pilsētas svētki, cilvēki stāvēja pat trīs stundas rindā, lai vakcinētos, taču visiem vakcīnu nepietika, un daļa palika nevakcinējušies. To skaitā arī kāda kundze gados, kura patiešām dzīvo dziļos laukos, autobuss tikai reizi nedēļā brauc garām tuvējai pieturai, pašai sava transporta nav. Ģimenes ārste aizgājusi no darba, jaunas vēl nav vietā. Zvanījusi uz vakcinācijas centru, ko darīt, sapratusi, ka pašai vien jātiek galā, klāt neviens nebrauks. Diemžēl arī tā retā reize, kad izdevies sarunāt transportu, izrādījusies neveiksmīga. Vai tad nevarēja vakcinācijas procesu noorganizēt tā, lai patiešām savakcinējas visi gribētāji? Nauda taču no atceltās loterijas paliek brīva, tad taču vismaz var to ieguldīt šādās izbraukumu reizēs. Redzot, ka daudz vakcinēties gribētāju, varētu taču piezvanīt, lai atved vakcīnas vēl!
Veselības ministrs Daniels Pavļuts rosina piemaksas līdz 1500 eiro ģimenes ārstu praksēm, kurās vakcinēti vairāk nekā 50 vai 70% pacientu. Piemaksa varētu būt paredzēta, lai ģimenes ārsti algotu papildu darbinieku vai tehniski aprīkotu telpas. Ministra kungam gan vajadzētu aizbraukt uz ārstu praksēm un painteresēties, kādā tempā ģimenes ārstiem iespējams veikt vakcināciju. Tā nauda ir vajadzīga tagad un tūliņ. Kāpēc, piemēram, tagad cilvēks nevar vakcinēties divu dienu laikā? Jāgaida gandrīz pusmēnesis, kad piezvanīs ģimenes ārsts un pateiks, kad var ierasties uz vakcināciju. Aizkrauklē darbojas vakcinācijas kabinets, bet arī tur nav iespējams vakcinēties uzreiz, jāgaida rindā vismaz pāris dienu.
Ģimenes ārsts, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” uzsvēra, ka papildu piemaksa 1500 eiro mēnesī varētu pamudināt sākt vakcinēt pret Covid-19 tikai dažas ģimenes ārstu prakses. Viņaprāt, piemaksas būtiski neuzlabotu situāciju, jo ģimenes ārsti nevis negribot vakcinēt, bet viņiem esot objektīvi iemesli, kāpēc tas nav iespējams. Piemēram, ārstam ir liela aizņemtība, trūkst otras māsas vai nav procedūru kabineta. Daudzos gadījumos ārstiem tīri fiziski trūkst iespējas nodrošināt vakcināciju. Un tas nozīme tikai vienu — ģimenes ārstiem palīdzība ir vajadzīga tūlīt, tad arī vakcinēšanas process nebūs tik gauss. Ar reklāmu vien te nekas nebūs līdzams.
