Izstāžu kompleksā “Rāmava” notika cāļu skaitīšana vai citiem vār-
diem — lauku ļaužu šīgada darbu rādīšana. Šoreiz atšķirībā no citām reizēm tur bija, ko redzēt. Daudz dalībnieku no bioloģiskajām saimniecībām, mājražotāji, interesanti tehniskie risinājumi.
Otrreiz
padomātu
Ja piever acis uz Ķīnas brīnumu, maģisko akmeņu un “unpapā” mūzikas gabalu tirgoņiem, viss pārējais bija vērtīgs. Piemēram, lielogu dzērveņu audzētāja Aina Muša no Saldus puses, zemnieku saimniecības “Dzērvenīte A”, kura stāstīja par savu nodarbošanos. Kā vairāki, kas sākuši kādu nodarbi, pēc gadiem atzīst — ja zinātu, ka būs tik grūti, nez vai sāktu. Tā teic arī Aina. Dzērvenes viņu “uzrunāja” pirms 14 gadiem. Kad likvidēja Brocēnu cementa un šīfera kombinātu, bija jādomā, ko darīt tālāk. Sākts ar apiņiem, bet kļuva skaidrs, ka tie nav īstie. Nākamā ideja — meža avenes. Bet no vectēva mantotā zeme tālu no mājas, avenes ilgstošai transportēšanai neder.
Kāda draudzene ieteikusi mēģināt audzēt dzērvenes un iedevusi žurnālu ar Andra Špata, lielogu dzērveņu jeb, kā viņš pats šīs ogas sauc, brūkleņu audzēšanas aizsācēja Latvijā, rakstu. Tas saimnieci ļoti iedvesmojis. Sākumā tika izstudēta visa iespējamā literatūra, grāmatas, žurnālu raksti par šo tēmu. Par bijušās darbavietas izmaksāto atlaišanas kompensāciju iegādājās pirmās dzērveņu stīgas. Vēlāk, kad steidzami vajadzēja naudu dīķa ierīkošanai, Aina trīs mēnešus nostrādāja Londonā.
Laista visu nakti
No Andra Špata arī nopirktas pirmās dzērveņu stīgas. Salīdzinājumā ar Rucavas, Talsu puses dzērveņu laukiem ar 11 un vairāk hektāriem Ainas zemnieku saimniecībā ogas aug gandrīz trijos hektāros. No Špata kunga pirktās stīgas jau devušas jaunu stādu paaudzi, un lauku pamazām paplašina. Atšķirībā no lielajām saimniecībām, kur ogu audzēšanā izmanto daudz tehnikas, stīgas izkaisot pa lauku, Ainas stādi likti viens aiz otra glītās vagās.
Saimniecībā pārsvarā ir roku darbs, un, kā stāsta saimniece, ravējot norāpo visu lauku ar nazīti rokā. Arī ogas lasīt nav viegli. Īpaši daudz kreņķu ir pavasarī, kad stādi jāuzmana, lai tie salnās nenosaltu. Purvs, kurā dzērvenes aug, no mājas ir 10 kilometru. Ja prognozē, ka naktī gaidāmas salnas, pēc smagas dienas uz lauka nekas cits neatliek, kā doties turp vēlreiz un stādus visu nakti laistīt. Ja pavasarī kaut pāris stundu pumpurus ķer sals, uz ražu var necerēt. Ziemā, tāpat kā vairumam lauksaimnieku, arī dzērveņu audzētājiem jācīnās ar mežazvēriem, jo visam laukam žoga vēl nav.
Noder pilnīgi viss
Saimniece dzērvenes ne tikai audzē, bet arī gatavo augļu un ogu sukādes. Nav vēl moderna žāvējamā skapja no tērauda, tikai pārtaisīts ledusskapis, kurā ievietots sildītājs un ventilators. Skapī top rabarberu, cidoniju, ķirbju un, protams, dzērveņu sukādes. Blakusprodukts ir pircēju pieprasītie sīrupi. Tos iegūst pēc rabarberu vai ogu izmērcēšanas cukurā. No dzērvenēm spiež arī sulu, un atkal padomāts par visu šajā procesā radušos blakusproduktu izmantošanu. Sulas biezumus izžāvē dzērveņu tējai.
Daļu dzērveņu pārdod vairumpircējiem, pārējo atstāj pārstrādei. Dienās, kad nestrādā uz lauka, Aina dodas uz tirgu. Pāris dienu nedēļā Brocēnos, Saldū, sestdienās — Berga bazārā vai Kalnciema ielas tirgū Rīgā.
