Nodarbinātības valsts aģentūras budžetā pirms kāda laika atklājies naudas pārpalikums — apmēram pusmiljons latu, kas nav iztērēti kursu organizēšanai bezdarbniekiem.
Nodarbinātības valsts aģentūras budžetā pirms kāda laika atklājies naudas pārpalikums — apmēram pusmiljons latu, kas nav iztērēti kursu organizēšanai bezdarbniekiem. Tajā pašā laikā ir bezdarbnieki, kuri mācīties netiek tieši tādēļ, ka kursus neorganizē naudas trūkuma dēļ.
Par pārpalikumu nevienam neziņo
Labklājības ministrija, saņemot no Nodarbinātības valsts aģentūras priekšlikumus šī gada valsts budžeta grozījumiem, konstatēja, ka Nodarbinātības valsts aģentūrai ir izveidojies 570 tūkstošu latu liels pārpalikums bezdarbnieku apmācībai. Aģentūras direktors Alvis Vītols par to ministriju nav informējis, nav arī konsultējies par naudas izlietošanas iespējām.
Par šiem pārkāpumiem Alvis Vītols no amata atstādināts, no viņa pieprasīti paskaidrojumi par līdzekļu neizmantošanu paredzētajiem mērķiem. Par direktora pienākumu izpildītāju iecelta Jevgenija Novika, kurai jāizstrādā rīcības plāns līdzekļu efektīvai izmantošanai bezdarbnieku profesionālajai apmācībai.
Cerība mācīties
Bez darba palikušajiem cilvēkiem, kuriem jaunas darbavietas iegūšanai nepieciešama zināšanu papildināšana vai pat pārkvalificēšanās, ziņa par naudas pārpalikumu vieš cerības. Ja ir nauda, būs arī kursi!
— Esmu bez darba, jo veselības problēmu dēļ vairs nespēju strādāt mežā. Līdz pensijai vēl pieci gadi, labprāt pastrādātu kādu vieglāku darbu, — stāsta Valērijs no Aizkraukles. — Varētu kādā servisā par autoelektriķi, šo jomu nedaudz pārzinu. Taču noteikti vajadzīgs sertifikāts, kursi. Es ceru, ka tādus nodarbinātības dienests varēs piedāvāt, ja reiz ir nauda bezdarbnieku izglītošanai.
Uzzinājuši par lielo finansējuma pārpalikumu, uz kursiem cer arī citi bezdarbnieki.
Jāprasa pašam vai darba devējam
Nodarbinātības valsts aģentūras Aizkraukles centra vadītāja Biruta Škutāne teic, ka kursu vairāk nebūs, ja tos neprasīs paši bezdarbnieki vai iespējamie darba devēji.
— Bezdarbnieks pats izsaka vēlmi, kādos kursos labprāt mācītos, kādas jaunas iemaņas apgūtu, — stāsta Biruta Škutāne. — Tad mēs apkopojam datus un iesniedzam aģentūrā Rīgā. Tā izsludina konkursu par tiesībām apmācīt bezdarbniekus. Arī iespējamais darba devējs var izteikt vēlmi nodarbināt konkrētus speciālistus, kuru apmācībai var organizēt atbilstošus kursus.
Naudu Aizkraukles centram, tāpat kā citiem rajonu centriem, kursu organizēšanai nedod. Viss notiek centralizēti Rīgā, un aizkrauklieši nevarot ietekmēt ne pāri palikušā pusmiljona izlietošanu, ne citas naudas apgrozību. Varot vienīgi rakstīt vairāk pieprasījumu kursiem.
Gaida vairākus mēnešus
Taču Biruta Škutāne bilst, ka vairāk kursu prasīt nav nozīmes, jo bezdarbnieki tādus nevēlas.
— Patlaban piedāvā tādus kursus, kādus prasām, problēmu nav, — stāsta Škutānes kundze. — Tikai paiet diezgan ilgs laiks, kamēr Rīgā izsludina konkursu, izvērtē tā rezultātus un mācības noorganizē. Reizēm jāgaida trīs mēnešus.
Aizkraukles centra vadītāja gan atzīst, ka dažam bezdarbniekam var nākties gaidīt vēl ilgāk, ja tajā brīdī viņš ir vienīgais, kurš vēlas konkrētus kursus.
— Mēs tad sazināmies ar kaimiņrajoniem, varbūt tur organizē tieši tādus kursus, kādos vēlas izglītoties bezdarbnieks. Vienmēr cenšamies rast cilvēkam iespēju mācīties, — tā Biruta Škutāne. — Piemēram, pieminētie autoelektriķi. Savulaik šādi kursi bija, bet pēc tiem nebija pieprasījuma. Ja bezdarbnieks vēlēsies, mēs meklēsim iespēju viņam šādus kursus piedāvāt. Taču jāņem vērā arī tas, vai darba devējam šāds speciālists vajadzīgs.
Veco problēmu vietā jaunas
Agrāk, pirms kādiem trijiem gadiem, bezdarbnieku apmācība bija liela problēma. Cilvēki gaidīja rindā mēnešiem ilgi, bet arī tad vēlamos kursus nesagaidīja. Tagad šādu problēmu vairs neesot.
— Jā, pirms dažiem gadiem problēma tiešām bija liela. Nu tādas vairs nav, toties ir citas, — stāsta Biruta Škutāne. — Ne visi bezdarbnieki vēlas izglītoties. Gadās, ka kursus piesakām, tos Rīgā noorganizē, taču beigās nav kas mācās. Cilvēkiem rodas dažādas atrunas un iemesli, lai uz kursiem nedotos.
Tādēļ Nodarbinātības valsts aģentūras Aizkraukles centrs vairāk orientē cilvēkus uz tādiem kursiem, pēc kuriem iespējams atrast darbu. Nav jēgas mācīt tikai mācīšanas dēļ.
Aizkrauklē tikai datorspeciālistus
Šobrīd Aizkrauklē bezdarbnieku rinda izveidojusies tikai datorspeciālistu kursiem. Pēc citām pārkvalifikācijas iespējām cilvēki nealkst, un rindas neveidojas. Var jau būt, ka šāda kūtruma iemesls ir nevēlēšanās diendienā braukāt uz Rīgu. Turklāt par transportu jāmaksā pašam un jākrāj biļetes, lai pēc tam varētu saņemt 50 procentu kompensāciju, bet ne vairāk kā vienu latu par katru apmācības dienu. Skaidrs, ka bezdarbniekiem naudu sagādāt ir grūti.
— Aizkrauklē notiek tikai pamatkursi datorspeciālistiem, pārējos organizē Rīgā vai citviet, — stāsta Biruta Škutāne. — Datorkursi ir vispieprasītākie, pēc tiem cilvēki gaida rindā, jo vienā grupā uzņemam piecpadsmit cilvēku. Nupat mācības sāks jauna grupa, tai pieteicās 35 cilvēki.
Vadās pēc iepriekšējās pieredzes
Ja jau gribētāju apgūt datorprasmi ir divreiz vairāk nekā vietu, vai nebūtu lietderīgi organizēt divas apmācības grupas? Nauda tam it kā būtu.
Taču Biruta Škutāne bilst, ka divas grupas diezin vai izdotos nokomplektēt.
— Tikai šobrīd rindā gaida vairāk bezdarbnieku. Kad reāli jāsāk mācīties, uz kursiem atnāk labi ja puse. Vēl kāds “atkrīt” testā (datoroperatoru kursos pieņem tikai pēc vienkārša testa nokārtošanas — aut.), atsakās no mācībām dažādu iemeslu dēļ, — skaidro Škutānes kundze. — Gadās pat, ka grupā paliek brīvas vietas un steigšus jāmeklē cits kursants.
Nodarbinātības valsts aģentūras Aizkraukles centra vadītāja gan atzīst, ka izveidot divas mācību grupas nav mēģināts un finansējums Rīgā nav prasīts. Neesot pārliecības, ka sākotnēji pieteikušies cilvēki mācīsies, nevis atkal veidosies brīvas vietas. Nav arī nozīmes mācīt cilvēkus, tērēt tam naudu, ja pēc tam tik un tā nebūs piemērotas darbavietas.
Baidās riskēt
Par iespēju rīkot kursus biežāk un lielākam bezdarbnieku skaitam jautāju arī Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistiem. Tāpat kā Biruta Škutāne, arī aģentūras nodarbinātības aktīvo pasākumu daļas vadītāja Solveiga Rozīte skaidro, ka nav jēgas mācīt tikai mācīšanas dēļ.
— Rajonu centru darbinieki sūta pieprasījumus uz Rīgu, kur īpaša komisija izskata katru pieprasījumu un izsludina konkursu kursu rīkošanai. Tas ir diezgan ilgs process, — tā Solveiga Rozīte. — Rajonu darbinieki baidās riskēt, pieprasot pārāk lielu vietu skaitu, jo ilgajā gaidīšanas laikā situācija mainās, bezdarbnieki atrod darbu, izvēlas citus kursus. Turklāt jābūt kaut minimālām garantijām, ka pēc kursiem bezdarbniekam būs darbs. Ja darba tirgū nav pieprasījuma, kursiem nav nozīmes.
***
Veidojas paradoksāla situācija: bezdarbnieki vēlētos mācīties, apgūt jaunas darba iemaņas, bet ne visiem ir piemēroti kursi. Arī tajos kursos, kuri notiek, gribētāju gadās vairāk nekā paredzēto vietu. Piemēram, datorprasmi Aizkrauklē vēlas apgūt divtik daudz cilvēku, nekā ir mācību vietu. Bet vairāk vietu nav pieprasīts, jo Nodarbinātības valsts aģentūras Aizkraukles centra darbinieki pārliecināti, ka kursantu galu galā tomēr nebūs. Tajā pašā laikā bezdarbnieki kursiem nepiesakās — nesaskata jēgu, ja reiz vietu nav.
Izglītošanos ļoti kavē arī lielais birokrātisms. Kamēr aptaujā bezdarbniekus, iesniedz kursu pieprasījumu, Rīgā izsludina konkursu un izvērtē tā rezultātus, aizrit vismaz pāris mēnešu. Šāda situācija ir ļoti neizdevīga ne tikai bezdarbniekam, bet arī darba devējam, kurš nevar mēnešiem ilgi gaidīt, kamēr iespējamais strādnieks apgūs darba iemaņas. Tikmēr darba devējs jau atradis vajadzīgos strādniekus, un Nodarbinātības valsts aģentūrā atkal var teikt, ka darba tirgū nav pieprasījuma.
