Latvijas Studentu apvienība vakar sāka topošo studentu informatīvo kampaņu “Augstskolas anatomija”, lai studētgribētājiem palīdzētu neapmaldīties augstskolu un programmu daudzveidībā.
Taču vairumam 12. klases absolventu izvēles brīvība ir ierobežota un atkarīga no finansiālās situācijas. Daļa absolventu nemaz nesaskata jēgu studijām, jo pašlaik bez darba ir cilvēki arī ar augstāko izglītību, un nav garantijas, vai nākotnē izvēlētā profesija būs pieprasīta. Visiem budžeta vietu nepietiks, un visi stipendiju saņemt nevarēs. Vienīgā iespēja ir studiju kredīts, bet vēlāk tas tik un tā būs jāatdod. Taču — kā to izdarīt, ja bez pieredzes darbā nepieņem? Tieši naudas trūkums “aplauž spārnus” vidusskolas absolventu nākotnes sapņiem un ieceri par studijām liek atlikt malā, spiežot domāt, kā nopelnīt.
Bieži vien daudziem glābiņš šķiet darbs ārzemēs, un izmisušais jaunietis nolemj doties ārpus valsts, pat neizsverot visus par un pret. Kādā 12. klasē no 20 skolēniem peļņā uz ārzemēm plāno doties 15. Vieni aizbrauc, jo nevēlas mācīties, bet liela daļa vidusskolu beigušo turp dodas, apstākļu spiesti, lai iegūtu līdzekļus studijām. Tomēr ārzemes nav nekāda zelta ādere, kā sākumā var šķist. Lielākoties tas ir smags darbs lauksaimniecībā vai fabrikās pie konveijera no agra rīta līdz vēlam vakaram. Vēl pirms gada, diviem daudzi aizbraukušie šķita apmierināti ar dzīvi svešumā, bet tagad situācija ir mainījusies. Pirms pāris dienām no Anglijas atbrauca manu draugu pāris, kuri gadu tur dzīvoja un strādāja. Viņi stāsta, ka arī Anglijā ir krīze un nereti pat nedēļām un mēnešiem darba nav. Turklāt bieži vien nākas paciest vietējo iedzīvotāju pārākumu, jo esi lētais darbaspēks. Draugi nedomā atgriezties ārzemēs, bet ir apņēmības pilni cīnīties tepat. Jau atrasts darbs, un, lai gan alga ir neliela, te tomēr ir viņu mājas, tuvinieki un draugi. Šķiet, nav aiz kalniem laiki, kad Latvija no valsts ar tradicionāli lielu studējošo skaitu varētu kļūt par vietu, kur iespēja studēt ir ekskluzīva un domāta tikai izredzētajiem. Valsts finansēto studiju vietu skaitu vajadzētu palielināt, tāpat arī kredītu iespējas, jo vecāku maksātspēja dramatiski sarūk. Izlaidumu svinīgā un priecīgā noskaņa drīz zudīs, un būs jārod atbilde uz šo sarežģīto jautājumu: ko darīt tālāk?!
