Par mūsu valsts attīstības nozīmīgāko brīdi pēdējā desmitgadē gan presē, gan televīzijā vai radio runā daudz un katru dienu.
Par mūsu valsts attīstības nozīmīgāko brīdi pēdējā desmitgadē gan presē, gan televīzijā vai radio runā daudz un katru dienu. Taču nereti nepaskaidrojot, kas tieši un cik svarīgs mums būtu jādara, lai pirms referenduma un vēlāk solītie “Eiropas labumi” finansējuma vai citā palīdzības veidā mums tiešām būtu sasniedzami.
“Eiropas nauda” nekritīs no gaisa
Visbiežāk piemin milzīgo finansējumu, kuru Latvijas ražotāji var saņemt zemkopības nozarē. Tas, protams, ir taisnība, jo teorētiski pieejami patiešām lieli resursi. Taču te noteikti jāatceras, ka tos spēsim apgūt, vien kopīgi darbojoties un izpildot vairākas, bieži vien ļoti sarežģītas Briseles prasības. Tā teikt, lai “Briseles birokrāti”, piešķirot Latvijai naudu, zinātu, ka tā neaiziet neceļos.
Eiropas nauda no gaisa nekritīs — būs jāievēro gan pieteikšanās termiņi, gan dokumentu iesniegšanas grafiki. Esmu gandarīts, ka pēdējā pusotrā gadā izdevies nodrošināt normālu administrēšanas sistēmu, kura automātiski atsaucas uz iesniegto projektu daudzumu. Kā īpaši pozitīvu piemēru var minēt SAPARD projektu iesniegšanu, kur zemnieku un lauku uzņēmēju aktivitāte pārsniedza gaidīto. Tālab vajadzēja meklēt papildus finansējumu, kuru arī atrada. Jaunie Eiropas Savienības dalībvalstij saistošie dokumenti būs daudz vairāk un ievērojami sarežģītāki, tādēļ te saskatu nopietnas problēmas, kuras mums visiem kopā jārisina.
Nepieciešama izpratne un iecietība
Lai maksimāli veiksmīgi varētu nodrošināt lauku reģionu iedzīvotāju, zemes īpašnieku un uzņēmēju atbalsta programmu funkcionēšanu, vispirms būs vajadzīgs “cilvēciskais faktors”. Proti, savstarpēja izpratne un iecietība. Jaunajos apstākļos pirmo reizi nonākuši ne tikai lauksaimnieki, bet arī Zemkopības ministrijas dienestu darbinieki. Arī viņiem darbs ar jaunajiem noteikumiem, dokumentiem un instrukcijām būs pirmo reizi, arī viņiem jāmācās.
Var gadīties kļūdas, jo no tām nav pasargāts neviens, tādēļ gribu aicināt lauksaimniekus uz jau minēto sapratni un savstarpēju sadarbību, kopīgi mācoties un atbalstot citam citu. Tēlaini izsakoties, mēs tagad esam vienā laivā un cīnāmies par vieniem un tiem pašiem uzdevumiem — lai Latvijas lauksaimnieki iegūtu maksimālo Eiropas finansējumu.
Problēma — informācijas trūkums
Ministrijā esam pārliecinājušies, ka vislielākās problēmas gan SAPARD, gan citu programmu apgūšanai rada informācijas trūkums lauku iedzīvotāju vidū.
Tādēļ Zemkopības ministrijā ir domāts par vairākām nopietnām kampaņām — viena no tām saistīta ar rajonu preses iesaistīšanu iedzīvotāju informēšanā. Vispilnīgākās ziņas gan par vienotajiem platību maksājumiem, gan struktūrfondiem, gan citām finansējuma programmām ir Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldēs un katrā lauksaimniecības konsultāciju birojā. Izdotas skaidrojošās informācijas rokasgrāmatiņas. Ministrijā organizēsim seminārus lauksaimniekiem, kuros skaidrosim dažkārt ļoti komplicētos Eiropas noteikumus. Visu informāciju nodos arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei. Neskaidros jautājumus var uzdot gan pa Zemkopības ministrijas, gan Lauka atbalsta dienesta “karsto telefonu”.
