Pagājušajā sestdienā Aizkraukles pilsētas kultūras namā bija ieradušies senlietu uzpircēji. Par savu ierašanos rajona iedzīvotājus viņi informēja jau mēnesi iepriekš speciālās reklāmas lapiņās.
Pagājušajā sestdienā Aizkraukles pilsētas kultūras namā bija ieradušies senlietu uzpircēji. Par savu ierašanos rajona iedzīvotājus viņi informēja jau mēnesi iepriekš speciālās reklāmas lapiņās.
Fotogrāfijās bija redzamas uzpērkamās senlietas. Dažiem ordeņiem pievienota arī cena — Ls 160 vai Ls 200.
Pieņemot, ka visām senlietām cena būs pietiekami augsta, uz kultūras namu devās arī aizkraukliete Linda. Viņas vecāmāte padomju laikos bija laba lopkopēja un savulaik saņēmusi vairākas medaļas. Pēc vienas pat braukusi uz Maskavu. Katrai medaļai klāt bija arī dokuments. Vēl Linda uz kultūras namu bija atnesusi plašu monētu klāstu, viena pat zelta (to savulaik apliecināja kāds profesionāls Rīgas kolekcionārs, tikai diemžēl monēta nebija ietverta nevienā katalogā), datēta ar 1876. gadu.
Diemžēl Lindas cerība tikt pie prāvākas naudassummas izkūpēja jau pirmajā minūtē. — Medaļas mūs neinteresē, — lauzītā krievu valodā (iespējams, viņi bija ieradušies no Igaunijas kopā ar tulku) paziņoja uzpircēji. Arī monētas viņus nesaistīja. Lindai par 2 latiem izdevās pārdot tikai nelielu čuguna zvanu. Par zelta monētu uzpircēji solīja 50 latu. Linda tomēr izlēma to nepārdot — pārāk zemu novērtēta.
Apmierinātāka no kultūras nama atgriezās Laumas kundze. Vecātēva Darba Sarkanā karoga ordeni viņa pārdeva par 160 latiem. Diemžēl citi ordeņi, kuri bija saņemti mierlaikā, uzpircējus īpaši neinteresēja.