Vairākas Latvijas novadu pašvaldības, kas pēc mazo skolu slēgšanas saņēma valsts budžeta dotāciju skolēnu pārvadājumiem uz izglītības iestādēm citviet, no nākamā gada janvāra to vairs nesaņems. Šajā mācību gadā šim nolūkam bija piešķirti apmēram divarpus miljoni latu, bet nākamgad pašvaldībām līdzekļus vajadzēs meklēt savā budžetā. Skarbās pārmaiņas skars ne jau bagātākās pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis gan uzskata, ka “šī situācija pāris gadu pēc skolu slēgšanas līdz ar skolēnu skaita samazināšanos bija jāparedz jau iepriekš”.
Neretas novadā Pilskalnes pamatskolu slēdza pirms diviem gadiem, un tagad ik darbdienas rītu uz skolām citos pagastos jātiek ap četrdesmit bērniem. No Pilskalnes uz Mazzalves pamatskolu dodas 21 bērns, uz Neretu — astoņi, bet septiņi mācās Sproģu pamatskolā. Slēdzot mazās lauku skolas, bērniem jāsamierinās ar agrākiem rītiem un vēlākiem vakariem, kad var nokļūt mājās, jo autobusi kursē pēc noteikta grafika. Pilskalnes pagasta pārvaldes vadītāja Aina Vadzīte stāsta, ka šajā mācību gadā skolēnu pārvadāšana uz citām skolām izmaksājusi ap pieciem tūkstošiem latu, no valsts dotācijā saņemts 3600 latu: “Tā tomēr bija nauda, uz kuru varējām paļauties, bet nākamā gada janvārī šīs naudas nebūs, un es tagad vēl nevaru pateikt, kurā jomā taupīsim. Skaidrs, ka bērni uz skolu būs jāved un nauda jādabū, bet kur — nezinu. Izdevumi arvien palielinās, to gan nevar teikt par ienākumiem pagastu pārvalžu kasēs, tāpēc šī atkal ir smaga situācija, kad jāpieņem nepopulāri lēmumi.”
Šādi lēmumi, naudas dalīšana un pārdalīšana arvien biežāk liek skarbi secināt: “Nav cilvēku, nav problēmu”. Tomēr, pieņemot lēmumu “augšā”, svētīgi būtu atcerēties, ka arī laukos joprojām dzīvo cilvēki, ģimenes ar bērniem, kuriem jāmācās, jānokļūst skolā un atpakaļ mājās. Grūti noticēt, ka likumu pieņēmēji un naudas dalītāji saprot reālo situāciju laukos, jo ik pa laikam dzirdam — kāds deputāts vai ministrs izmantojis dienesta automašīnu, lai vadātu savus bērnus uz bērnudārzu vai skolu. Vai viņi sapratīs, ko pirmklasniekam nozīmē decembra aukstumā septiņos rītā pieturā gaidīt autobusu, ja pašiem pie durvīm piebrauc limuzīns?
