Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, Aizkraukles novadā pašvaldību izlīdzināto ieņēmumu pieaugums uz vienu iedzīvotāju nākamajā gadā būs vismazākais Latvijā. Vidēji valstī šis pieaugums plānots 28 eiro, Aizkraukles novadā tas būs 3 eiro. Kas ietekmē pašvaldības budžeta ieņēmumus, vai nākamajā gadā pietiks naudas visām iecerēm un kādus lielākus projektus plānots īstenot, “Staburags” jautāja Aizkraukles novada domes atbildīgajām amatpersonām.
Pašvaldības finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Zinaīda Krūmiņa stāsta, ka galvenie pašvaldības budžeta ieņēmumi ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis, pie tam iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldības makā nenonāk pilnā apjomā. Pašvaldības no tiem saņem 80%, pārējos 20% saņem valsts. “Bijām cerējuši, ka valdība akceptēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali un pašvaldības saņems 82%, taču tā nenotika. Par 1 procentu samazināta arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas nozīmē, ka iedzīvotāju maciņā varbūt paliks kāds eiro vairāk, taču pašvaldības budžetā šis 1 procents veido diezgan lielu apjomu,” piebilst Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.
Reformu izjuta visskaudrāk
Z. Krūmiņa stāsta — kopš 2010. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tikai samazinājās. Pēc teritoriālās reformas tika slēgtas vairākas valsts pārvaldes iestādes, daudzas piedzīvoja reorganizāciju un Aizkraukle kā bijušais rajona centrs to izjuta visskaudrāk. Tas bija laiks, kad lielas pārmaiņas notika arī lielākajos uzņēmumos, darbību pārtrauca kokzāģētava “Nelss”, pārmaiņas notika uzņēmuma “Latvenergo” struktūrās, hidroelektrostacijā. Samazinājās strādājošo atalgojuma līmenis, sarucis iedzīvotāju skaits. Tas viss negatīvi ietekmējis pašvaldības ieņēmumus.
Ievērojami budžetu ietekmē arī dzīvesvietas deklarēšana. Ir daudz cilvēku, kuri strādā Aizkrauklē, taču deklarējušies citā novadā, līdz ar to iedzīvotāju ienākuma nodoklis nonāk citas pašvaldības budžetā. Tāpat ir daudz cilvēku, kuri strādā un dzīvo Aizkrauklē, taču nav deklarējušies savā pašreizējā dzīvesvietā. Pagājušajā gadā Aizkraukles novadā par aptuveni diviem simtiem sarucis arī iedzīvotāju skaits.
2014. gads ir pirmais, kad vērojams iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu.
Uz tīģera lēcienu attīstībā nevar cerēt
“Tas gan nenozīmē, ka esam apstājušies izaugsmē. Saskaņā ar atrodamo statistiku attīstības ziņā Aizkraukles novads ir 15. vietā Latvijā. Tomēr palielinājušies iepriekšējos gados sakārtotās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi. Jāatmaksā aizdevumi, un 2016. gadā mūsu kredītsaistību atmaksas apjoms sasniedz augstāko punktu. Uzņēmējdarbība neattīstās tik strauji, nerodas daudz jaunu darba vietu. Vienīgi uzņēmums “Jeld-Wen” nākamā gada sākumā paplašina savu ražotni, piedāvājot darbu aptuveni 70 cilvēkiem. Taču atalgojums, ko var atļauties maksāt vietējie uzņēmēji, nav pārāk liels. Ja iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, ja neradīsies vēl jaunas darba vietas, uz lielu tīģera lēcienu attīstībā nākotnē nav, ko cerēt,” prognozē Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs.
Mainījušies nosacījumi
Tomēr, neraugoties uz to, ir vairākas ieceres, ko Aizkraukles novadā plānots īstenot tuvāko gadu laikā, piesaistot šim mērķim ES struktūrfondu līdzekļus.
Ja iepriekšējā plānošanas periodā, piesaistot finansējumu infrastruktūras sakārtošanai, varēja remontēt skolas, kultūras namus, ielas un dzīvojamo rajonu iekšpagalmus, kā tas notika arī Aizkrauklē, tad jaunajā plānošanas periodā šie struktūrfondu līdzekļu apguves nosacījumi ir mainījušies. Par finansējuma sadali lems atbilstoši valsts stratēģiskās attīstības mērķiem. Viens no šiem mērķiem ir uzņēmējdarbības veicināšana, kas ir aktuāls arī Aizkrauklei kā reģionālās attīstības centram. Par to stāsta Aizkraukles novada attīstības plānotāja Ilona Kāgane: “Vairs nepiešķirs naudu ar domu — sakārtosim vidi, un gan jau tad kāds te nāks, darbosies un attīstīsies. Piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai būs iespējams situācijā, ja teritorijā, kuru pašvaldības vēlas sakārtot, pretī ir uzņēmējs ar savām investīcijām.” Viena no teritorijām, ko pašvaldība vēlas sakārtot, ir rūpnieciskā ražošanas zona Rūpniecības ielas rajonā, iekļaujot projektā arī Dārza ielas rekonstrukciju. Uzņēmums, kas šajā teritorijā šobrīd ienāk ar savām investīcijām, ir SIA “Seces koks”, kas te būvē koģenerācijas staciju un katlumāju. Kopējās uzņēmuma investīcijas ir aptuveni 5 miljoni eiro. Līdz ar jaunā objekta darbības sākšanu Dārza un Rūpniecības ielā palielināsies satiksmes plūsma, kravas tiks pievestas no šīs puses.
Otra programma, kur pašvaldība plāno piesaistīt finansējumu, ir degradēto teritoriju sakārtošana, un tā ir rūpnieciskā zona Jaunceltnes ielā. Tas būtu loģisks turpinājums Purvciema rajona labiekārtošanas projektam. Par degradētu teritoriju var uzskatīt, jo te nav sakārtota virszemes notekūdeņu savākšanas sistēma. Šobrīd virszemes notekūdeņi noplūst dīķī pilsētas centrā un tālāk Daugavā. Šajā rajonā savu darbību tuvākā gada laikā plāno izvērst uzņēmums “Latraps”. Ieguldot aptuveni divus miljonus eiro, uzņēmums domā izveidot graudu pirmapstrādes punktu. Savukārt no pašvaldības uzņēmums vēlētos pretī plašāku ielu, sakārtotu dzelzceļa pārbrauktuvi.
Realizējot šos projektus, tiktu sakārtotas ielas, uzlabota satiksmes drošība Dārza, Rūpniecības un Jaunceltnes ielā, izbūvētas jaunas komunikācijas, šīs vietas kļūtu arī vizuāli pievilcīgākas.
Jāizvērtē prioritātes
Divos norādītajos projektos šo mērķu īstenošanai nauda ir rezervēta tieši reģionālās attīstības centriem, tikai to, ja tā var teikt, jāmāk paņemt. Taču būs arī atklātie projektu konkursi, kur visām pašvaldībām ir vienādas iespējas pretendēt finansējuma piesaistei. Izvērtējot prioritātes un iespējas nodrošināt līdzfinansējumu, Aizkraukles novada pašvaldība lems par piedalīšanos divos projektu konkursos. Tas ir Izglītības infrastruktūras attīstības programmā, kur varētu iegūt finansējumu skolu tīkla sakārtošanai novadā, jo aktuāls joprojām ir jautājums par pilsētas sākumskolas pārcelšanu no rūpnieciskās zonas, kā arī līdzekļu piesaiste energoefektivitātes paaugstināšanai, siltinot domes ēkas abus korpusus.
“Plānošanas periods ir septiņi gadi, mums ir jāizvērtē pašvaldības prioritātes un iespējas, kādā secībā darbus varētu veikt. Protams, noteikti būs arī mazāki projekti, ko pašvaldība varētu īstenot dažādās citās programmās, piemēram, sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu,” piebilst Ilona Kāgane. Savukārt Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums aicina aktīvāk darboties arī pašiem iedzīvotājiem, jo jaunajā plānošanas periodā lielas iespējas paveras tieši biedrībām, sabiedriskām organizācijām. ◆
