Dzīvē gadās visādi — mīlestība var pārvērsties sāpēs un naidā tik tālu, ka attiecības un samezglojumi jāšķetina tiesai. Zigfrīds (vārds mainīts) “Staburagu” uzaicināja uz tiesas sēdi, kurā bija plānots izskatīt lietu par juridiska fakta atzīšanu — viņš vēlējās, lai tiesa atzīst, ka viņš pēc šķiršanās ir maksājis uzturlīdzekļus.
Bijušais pāris Ženija (vārds mainīts) un Zigfrīds tiesā ieradās katrs ar savu advokātu. Tomēr Aizkraukles rajona tiesa Zigfrīda pieteikumu atstāja bez izskatīšanas, pamatojot, ka nevar bezstrīdus kārtībā izskatīt lietu, kurā ir strīds — otra puse apgalvo, ka uzturlīdzekļi nav maksāti. Zigfrīds bija apņēmības pilns tiesāties vēl, mainot prasības pieteikuma formulējumu un sagādājot pierādījumus. Tiesas lēmumu viņš ir pārsūdzējis.
Zigfrīds un Ženija par savu dzīvi pastāstīja arī “Staburagam”, taču viņu teiktais par būtiskām lietām atšķiras. Ženija apgalvo, ka Zigfrīds stāsta nepatiesību, savukārt Zigfrīds — ka to dara Ženija.
Zigfrīds stāstīja, ka laulībā nodzīvojis 18 gadus un rūpējies par visiem trijiem bērniem, no kuriem divi esot jau pilngadīgi. 2008. gadā pāris izšķīries, un viņš apņēmies gādāt par bērniem arī turpmāk.
2009. gadā tiesa nolēmusi piedzīt uzturlīdzekļus, taču izpildraksts tiesu izpildītājam nav iesniegts. Zigfrīds “Staburagam” stāstīja, ka abi ar Ženiju tiesas izpildrakstu esot iemetuši kamīnā un sadedzinājuši, jo Ženija sacījusi, ka viņš tāpat par bērniem gādājot. Citā reizē telefonsarunā Zigfrīds atkal sacīja, ka izpildrakstu kamīnā esot iemetusi Ženija, jo viņa dotā naudas summa bijusi daudz lielāka nekā tiesas piespriestā. Savukārt Ženija apgalvoja, ka izpildrakstu kamīnā iemetis Zigfrīds un to ir redzējis arī viens no bērniem.
Zigfrīds uzskata — bijušajai sievai interese par uzturlīdzekļiem esot radusies tad, kad viņas tagadējais vīrs zaudējis labi apmaksātu darbu. Izpildrakstu tiesas izpildītājam viņa iesniegusi pagājušajā gadā.
Atšķiras abu teiktais par to, kur pēc šķiršanās ir dzīvojuši bērni, un “Staburagam” par to skaidrība neradās.
Ženija sacīja, ka Zigfrīds ir bijis vardarbīgs un darījis pāri gan viņai, gan bērniem. Zigfrīds to noliedza.
Zigfrīds stāstīja, ka bērnus vedis uz skolu, pircis apģērbu, pārtiku un sešu gadu laikā bērnu uzturēšanai esot iztērējis ap 20 tūkstošiem eiro. Citā reizē viņš atkal sacīja, ka iztērējis 15 tūkstošus eiro. Viņš centīsies pierādīt, ka Ženija ir parādā viņam. Zigfrīds baidās, ka pieprasīto uzturlīdzekļu dēļ viņam varot atņemt lielu platību zemes.
Zigfrīds apgalvoja, ka maksājis uzturlīdzekļus, naudu ieskaitot jaunākā bērna kontā, un sagādājis arī pierādījumus — bankas izdrukas. Sievas konta numuru viņš esot uzzinājis tikai šogad. Savukārt Ženija stāstīja, ka esot lūgusi, lai Zigfrīds uzturlīdzekļus ieskaita viņas kontā, kā to paredz tiesas nolēmums, un brīdinājusi, ka saskaņā ar likumu viņam veidosies parāds, ja naudu maksās bērna kontā. Taču Zigfrīds esot draudējis, ka viņas kontā naudu nemūžam nemaksāšot.
“Saskaņā ar likumu meitas kontā ieskaitītā nauda nav uzskatāma par uzturlīdzekļiem,” apgalvo Ženija un vēlas, lai Zigfrīds samaksā visu summu par vairākiem gadiem, kas pienākas bērna uzturēšanai. “Tēvs bērnam var palīdzēt, kā vien vēlas — ieskaitīt naudu viņa kontā, pirkt dāvanas, taču tie nav uzturlīdzekļi,” viņa apgalvo.
Savukārt Zigfrīds uzskata, ka tie ir uzturlīdzekļi. Nauda no bērna konta esot tērēta Ženijas dzīvesvietas veikalā, un viņš to varot pierādīt.
Katrai pusei ir sava taisnība, un šādu strīdu var izšķirt vienīgi tiesa.
