Vietalvas pagasta zemnieku saimniecības “Grannes” īpašnieks Lauris Saliņš nesen sācis kurināmās šķeldas ražošanu.
Vietalvas pagasta zemnieku saimniecības “Grannes” īpašnieks Lauris Saliņš nesen sācis kurināmās šķeldas ražošanu. Nākotnē viņš savā saimniecībā plāno izveidot palīgnozari, lai šķeldu ražotu visu gadu.
Negrib barot ierēdņus
— Ideja sākt šķeldas ražošanu man radās pirms pieciem gadiem, vēl studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā. Mācījos Meža fakultātē, — saka Lauris Saliņš. — Saimniecībā pamatnodarbošanās gan ir augkopība, un šķeldas ražošana ir tikai blakusnozare, ko var izvērst laikā, kad laukā nekas nav darāms. Rūpīgi arī jāizvērtē, vai tuvākajā apkārtnē būs pietiekami daudz izejvielu — krūmu. Jāizpēta arī tirgus pieprasījums, vai būs šķeldas pircēji.
Vērojot aizaugušos Vietalvas pagasta grāvjus, radās doma “paņemt” tajos “augošo” naudu. Sākumā plānoju izmantot Eiropas struktūrfondu atbalstu, taču, zinot lielo birokrātiju, dokumentu sagatavošanai vien būtu vajadzīgs apmēram gads. Turklāt šādos projektos lieli izdevumi paredzēti ierēdņu un konsultantu algošanai. Tāpēc šķeldas sagatavošanai nepieciešamo tehniku pirku līzingā. Lieljaudas traktoru var izmantot arī graudkopībā.
Trūkst darbaspēka
Lauris Saliņš atzīst, ka lielākā problēma ir nevis attīstīt ideju un sameklēt noieta tirgu, bet gan atrast strādniekus. Īpaši laukos. Pagastā ir daudz bezdarbnieku, taču izvēlēties praktiski nav ko, — viens nevēlas strādāt, citam problēmas ar alkoholu. Šādiem cilvēkiem darbošanos ar tehniku nedrīkst uzticēt.
Mazākas, bet risināmas problēmas ir arī ar tehnikas piegādātājiem.
— Tirgotāji acīmredzot nespēj nodrošināt zemniekus ar tādas klases mašīnām, kādas reizēm nepieciešamas, — saka Lauris Saliņš. — Viņi stāsta vienu, bet reālajā dzīvē izrādās kas cits. Ierīci raksturo kā domātu profesionāliem mērķiem, bet patiesībā tas ir tikai tāds amatieru rīks nelieliem apjomiem. Tā man gadījās ar šķeldotāju, kurš manas prasības apmierināt nespēj, tāpēc nākotnē plānoju pirkt citu — pietiekami jaudīgu un funkcionālu, lai varētu pārstrādāt ne tikai krūmus, bet arī cirsmu atlikumus. Šķeldas ražotne varētu kļūt par zemnieku saimniecības palīgnozari un darboties visu gadu.
Rūpīgi jārēķina
Vai arī citiem zemniekiem ieteiktu izmēģināt šķeldas ražošanu? Saliņa kungs teic, ka, pirms ko tādu sākt, viss rūpīgi jāizvērtē. Šķeldas sagatavošanas tehnika ir dārga, lai to pirktu “svētdienas darbam”. Turklāt vienā rajonā pilnīgi pietiktu divu trīs saimnieku, kuriem būtu šādas ražotnes. Svarīgi, lai nepietrūktu izejvielu. Krūmi parasti ataug piecu gadu laikā. Protams, ir vērts padomāt par krūmāju plantāciju veidošanu. Taču nav pieļaujams, ka meliorētu un iekoptu zemi aizaudzē ar krūmiem, kaut arī tā pirmajā brīdī varbūt šķiet izdevīgāk.
Audzē kviešus un rapsi
Laura Saliņa saimniecībā pamatnodarbošanās ir rapša un kviešu audzēšana. Viņš apsaimnieko ap 200 hektāru zemes un uzskata, ka laukos var dzīvot un strādāt cilvēki, kuri gatavi izmantot katru izdevību un spējīgi pat uz radikālu rīcību, ja tirgus to pieprasa. Tāpēc lauciniekiem nepieciešams daudz informācijas. Diemžēl pašreizējā situācija Zemkopības ministrijā viņu neapmierina. Visvairāk kaitina neziņa par nākotni. Neviens nevar pateikt, kāda būs attīstības stratēģija pat pēc gada vai diviem. Ierēdņi pat necenšas neko mainīt.
