Viens no jaunizveidotajiem amatiem Einara Repšes vadītajā valdībā ir īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās.
Viens no jaunizveidotajiem amatiem Einara Repšes vadītajā valdībā ir īpašu uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās. Šis amats uzticēts Ivaram Gateram — cilvēkam ar pieredzi šajā jomā.
Ministrs bez ministrijas
Ivars Gaters jau iepriekšējā valdībā vadīja Reģionālās attīstības departamentu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Kad 2001. gadā šo departamentu reorganizēja par Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldi Finansu ministrijas pakļautībā, arī to vadīja šis pats cilvēks. Kas gan tagad būtu mainījies?
Galvenais, kas mainījies, ir atbildības par reģionālo attīstību un pašvaldību lietām koncentrēšana vienā valsts pārvaldes institūcijā. Pagaidām gan šī institūcija — Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija — vēl nav izveidota.
Valsts pārvaldes reformu turpmāk pārzinās pats premjers un viņa biedrs, nevis tikai viens ministrs.
Uz veikalu bez naudas
Var teikt, ka tagad pašvaldībām valdībā ir savs ministrs. Iepriekšējo valdību laikā pašvaldību neapmierinātība auga augumā, jo tām deleģēja arvien vairāk funkciju, taču finansējumu to izpildei neparedzēja. Tas ir tāpat kā sūtīt bērnu uz veikalu ar iepirkumu sarakstu, naudu neiedodot.
Šāda kārtība valdībai bija tīkama, jo bija iespējams visus nepatīkamos pienākumus novelt vietējiem domju un padomju deputātiem, no viņiem prasot arī atbildību. Kā mēdz teikt, Dievs augstu, valdība tālu.
Ivars Gaters sola: “Nāku aizstāvēt pašvaldības!”. Sākšot ar likuma “Par pašvaldībām” jaunas redakcijas izstrādāšanu, paredzot: “ja kādu gadu kādai funkcijai finansējums netiek piešķirts, tad togad attiecīgā funkcija ir brīvprātīga un no pašvaldībām nevar prasīt tās obligātu pildīšanu”.
Vai 102 projekts paliks?
Latvijas iedzīvotājus visvairāk interesē, kāds būs administratīvās reformas liktenis. Vai 102 vietējo pašvaldību projekts tāds pats paliks? Vai mazās pašvaldības apvienos piespiedu kārtā?
Pirmajās publiskajās runās ministrs deklarē, ka ir pret iespējamo vietējo pašvaldību piespiedu apvienošanu pēc 2003. gada 31. decembra. Viņš no jauna pārskatīšot gan apvienošanās kritērijus, gan 102 pašvaldību izveides projektu.
Ieguvums — plānošanas reģioni
Piecu plānošanas reģionu — Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas — savlaicīgu izveidošanu Ivars Gaters vērtē kā būtisku ieguvumu, jo tie ļauj plānot vienotu attīstību konkrētai teritorijai.
Iedzīvotājiem, arī vairumam “Staburaga” lasītāju, nav skaidrības, kas tā tāda reģionālā attīstība īsti ir. Ministrs uzskata: “Reģionālā attīstība nav kādas atsevišķas nozares attīstība, bet gan dažādu nozaru koordinēta attīstība visā valsts teritorijā. Ja Satiksmes ministrija plāno noasfaltēt 500 kilometru ceļu, tad mūsu topošajai Reģionālās attīstības ministrijai kopā ar plānošanas reģioniem ir jāizlemj un jāpasaka, tieši uz kurieni šobrīd visvairāk nepieciešams noasfaltēt šos ceļus — tieši kur ir visatbilstošākās attīstības iestrādes, kas savienojumā ar ceļiem dos vislielāko efektu.”
Īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivara Gatera preses sekretāre Dace Zvirbule “Staburagu” informē, ka ministra pirmā tikšanās ar vietējo pašvaldību vadītājiem bijusi jau 14. novembrī Valmieras rajona Dikļu pagastā.
