“Gribējām kādu, par ko rūpēties, un kāmīši šķita vispiemērotākie,” stāsta aizkraukliete Ilze. Kāmju īstais saimnieks gan ir viņas dēls Lauris, kurš māmiņai šad tad atļauj piedalīties kāmju kopšanā — iztīrīt būrīti vai pabarot dzīvnieciņus.
“Domājām arī par kaķi, bet, tā kā dzīvojam Aizkrauklē, pilsētā, izlēmām labāk iegādāties tādu dzīvnieku, kurš nav jāved pastaigā,” teic Ilze. “Kāmji neprasa tik lielu uzmanību un rūpes kā suns vai kaķis, kuriem komunikācija ar cilvēku ir ļoti svarīga.”
Kad ierodos apraudzīt kāmīšus, viņi guļ savā midziņā. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo kāmji ir nakts dzīvnieki. Dienā mazie pūkainie grauzēji saldi šņākuļo, bet līdz ar krēslu būrī sākas rosība — dzīvnieciņi savas nakts gaitas sāk ar barības meklēšanu, kad izsalkums ir apmierināts, ķeras pie ierastajiem darbiem un savstarpējo attiecību kārtošanas.
Laura kāmīši tikuši pie skaistiem eksotiskiem un īsti “kāmiskiem” vārdiem — Stjuarts un Bens. No būra laukā kāmīši laukā jālaiž ik dienu, jo viņiem vajag izskrieties. Taču bez pieskatīšanas šos nerātneļus atstāt nevar. “Vienreiz palaidām abus pa dzīvokli, lai izkustas, un Stjuarts nebija atrodams piecas dienas. Piektajā dienā noķēru vannasistabā, bija ielavījies mazgāties,” smejas Ilze. Kāmjiem galvā visādi stiķi un niķi — tiklīdz tiek brīvībā, tā tūliņ salūko kādu slēptuvi — aizlien aiz sekcijas, dīvāna, gultas, un rokās tik viegli viņi nedodas.
Stjuarts un Bens garlaicības kliedēšanai allaž izdomā ko jaunu — te mēģina apgūt grāmatas gudrības, to sagraužot, te pamatīgi izkaujas. Saimniece teic, ka sākumā Stjuarts un Bens dzīvoja kā suns ar kaķi — strīdējās, kašķējās un iekaustīja viens otru. Viedokļu atšķirība, teritorijas dalīšana — kāds nu kuro reizi iemesls. Tagad, kļuvuši vecāki un mierīgāki, vairs nekaujas, bet labprāt spēlējas un draiskojas.
Nedarbus pastrādāt abiem palaidņiem patīk vēl joprojām. Reiz būris bija nolikts pārāk tuvu aizkariem. Kāmji naktī ievilka tos būrī un apstrādāja pēc saviem ieskatiem. Nācās pirkt jaunus. Bet tas ir sīkums, jo, kad pūkaiņi draiskojas un savā kāmju valodā baras, spožajām ačelēm zibot, “uzbrūk” kārumiem — šie mirkļi liek aizmirst visas neērtības un rūpes. “Tā pierasts, ka mājās ir dzīvnieciņi, domāju, ka ar Stjuartu un Benu kāmju dinastija mūsmājās nebeigsies,” pārliecināta Ilze.
