“Latvijā oficiāli ir 16 sikspārņu sugu, bet tā viena ir apmēram kā putnu sugām pelikāns — kādreiz ir redzēts, tāpēc faktiski var teikt, ka Latvijā novērojamas 15 sikspārņu sugas,” skaidro LLU asociētais profesors sikspārņu eksperts Gunārs Pētersons.
Sikspārņu nepazinējam noteikti tas šķiet pārsteidzoši daudz, jo, vakarā kaut kur redzot šos lidoņus, tie visi izskatās līdzīgi — sikspārnis paliek sikspārnis. G. Pētersons gan iebilst: “Tas nav ļoti precīzs salīdzinājums, tas būtu, kā apgalvot — putns ir putns. Šīm 15 sugām ir dažāds dzīvesveids, izskata atšķirības. Reizēm cilvēki prasa, vai sikspārņi ir reti vai bieži sastopami. Īsti uz šo jautājumu es nevaru atbildēt, jo ir bieži sastopamas sugas, un iespējams prognozēt, ka piemērotās vietās tos varēs novērot.”
Eksperts skaidro, ka lidojumā cilvēki diez vai spēs atšķirt sikspārņu sugu, bet dažkārt gadās, ka sikspārnis pamanās iekļūt arī istabā, tad piederību noteikt ir lielākas izredzes. Visvieglāk savu ausu dēļ atšķirams garausainais sikspārnis. Tam ausis ir aptuveni trīs reizes garākas nekā citu sugu brāļiem. Tiesa gan, ja sikspārni ierauga ziemā guļam pagrabā, garās ausis parasti ir paslēptas.
Tā kā šie dzīvnieciņi ir kustīgi un lunkani, tiem parasti mēra salocītu spārnu (apakšdelmu) garumu. Mazākajām sugām tas ir zem trim centimetriem, lielākajām — virs pieciem. Mazākie sver četrus piecus gramus, lielākie — aptuveni 25 gramus.
Interesanti, ka šos mazos dzīvniekus apvieno kopīga īpašība — spēja izmantot orientācijai un barības iegūšanai pašu radīto ultraskaņas saucienu atbalsis jeb eholokāciju.
Sastopami gandrīz visā pasaulē
Pasaulē zināms vairāk nekā 1100 sikspārņu sugu, vairums — aptuveni 700 — ir kaukaiņēdāji. 280 sugas pārtiek no gatavu augļu sulas, aptuveni 50 pielāgojušās nektāra un ziedputekšņu ēšanai. Vien trīs Dienvidamerikā un Centrālamerikā dzīvojošas sugas ir vampīri — pārtiek no putnu vai zīdītāju (arī cilvēku) asinīm. Un tikai dažas sugas ir tīrie gaļēdāji, kas pārtiek no sīkām zivīm, ķirzakām, vardēm un citu sugu sikspārņiem. Sikspārņi izplatīti gandrīz visā pasaulē, izņemot Antarktīdu un tālākos ziemeļu reģionus.
Latvijā biežāk sastopami ir ziemeļu sikspārņi. Kā jau nosaukums parāda, tie vairāk dzīvo Ziemeļeiropā. Vēl diezgan plaši sastopami ir Natūza sikspārņi, bet cilvēkiem ikdienā māju tuvumā vislielākā iespēja ir redzēt “fledermausi”— garausaino sikspārni.
“Kas sikspārņiem raksturīgs? Tās ir vietas, kur tie sastopami, — koki, meži, parki, alejas. Otrs būtisks moments dzīvesvietas izvēlē ir ūdeņu tuvums, jo tur mitinās kukaiņi, ko viņi ēd. Tādās vietās sikspārņus Latvijā var novērot visur,” skaidro G. Pētersons. Atrašanās ūdenstilpju tuvumā īpaši raksturīga Natūza sikspārņiem.
Piemājas pagrabos Latvijā faktiski mīt tikai divas sugas — pārsvarā garausainais, retāk ziemeļu sikspārnis. Tāpat šīs sugas pārstāvji mēdz dzīvot dažādās ēkās, piemēram, māju bēniņos.
Mierīgi var sadzīvot
Sikspārņu pētnieks pozitīvi vērtē to, ka cilvēki lielākoties ir dzirdējuši — sikspārņi ir aizsargājami dzīvnieki. Speciālistiem parasti zvanot divos gadījumos — kad nakts lidoņi traucē un no tiem vēlas atbrīvoties vai arī mājā plānots veikt kādus remontdarbus un negribas tiem nodarīt pāri.
“Parasti pirmajā gadījumā cenšamies pārliecināt, ka ar sikspārņiem mierīgi var sadzīvot. Viens no argumentiem — tie ir noderīgi, jo izķer kukaiņus. Tāpat skaidrojam, ka sikspārņi nekādu tiešu ļaunumu cilvēkam nenodara. Nav kā peles, kas grauž un ēd visu. Treškārt, sikspārņi sastopami tikai sezonāli,” stāsta pētnieks.
Ja cilvēkus pārliecināt neizdodas, speciālisti iesaka vērot, no kurienes sikspārņi izlido, un šīs spraugas ēkās rudenī, kad “īrnieki” devušies prom, aiztaisīt. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt jūnijā un jūlijā, kad sikspārņiem ir mazuļi.
Ja vasaras vakaros pēc saulrieta pie mājām redz daudz sikspārņu, visticamāk, tie kaut kur tuvumā arī mitinās, jo pēc izlidošanas vispirms barojas mītnes apkārtnē. Savukārt, ja sikspārņus novēro dziļāk naktī, iespējams, tie atlidojuši no kādas attālākas vietas. Sikspārņi baroties dodas pat divu trīs kilometru attālumā. Ja ir interese uzzināt, vai pie mājām manītie nakts viesi mīt kaut kur apkārtnē, ap pulksten trijiem četriem no rīta var doties vērot, vai tuvumā neņudz sikspārņu bars, jo tiem raksturīgi pēc barošanās un pirms ielidošanas mītnes vietā pie tās spietot. ◆
