Jaunjelgavā, Liepu parkā, tradicionāli Jāņus ielīgo dažas dienas pirms 23. jūnija. Vakar jaunjelgavieši pulcējās zaļumos, lai “iesildītos” lustīgai līgošanai, un tā nav iedomājama bez ugunskura.
Jaunjelgavā, Liepu parkā, tradicionāli Jāņus ielīgo dažas dienas pirms 23. jūnija. Vakar jaunjelgavieši pulcējās zaļumos, lai “iesildītos” lustīgai līgošanai, un tā nav iedomājama bez ugunskura.
Līgo naktī Liepu parkā būs zaļumballe, būs alus un siers, arī milzīgs ugunskurs, kuru jau daudzus gadus veido Jānis Bruzgulis ar palīgiem.
“Tā iegājies, ka ik gadu gan ziemas, gan vasaras saulgriežos gādāju par ugunskuru. Svarīgi, lai būtu sausa malka. Ugunskuru slejam apmēram divu metru augstumā, zem sakrautajiem bluķiem liekam sausu zāli, kuru aizdedzinot liesma acumirklī uzšaujas debesīs,” stāsta Jānis Bruzgulis.
Ievērojot latviešu tautas tradīcijas, arī jaunjelgavieši lecot pāri ugunskuram, bet tas notiekot rīta pusē, kad augstais malkas krāvums jau krietni sarucis.
Jautāju, kur līgos pats gaviļnieks? “Gandrīz katru gadu esmu līgojis Liepu parkā un tur arī sagaidu saullēktu. Man patīk būt cilvēkos, priecāties, dejot un dziedāt. Bez alus, siera un dejām Līgo vakaru nespēju iedomāties. Vēroju, kā mainās tradīcijas un cilvēki — tagad svētki vairs nav tik aizraujoši kā agrāk, Jāņu cienastu var nopirkt veikalā. Atceros, kā kopā ar tēvu brūvējām alu no pašu miežiem, un vajadzīgo tilpumu tad mērīja spaiņos, ne pudelēs! No 16 kilogramiem miežu iznāca četri spaiņi kārtīga alus!” atceras Jāņa kungs.
