Apstiprinātais nākamā gada valsts budžets tiek vērtēts ļoti pretrunīgi — vieni to sauc par jēlu, un tas neveicinās ekonomikas attīs-
tību, citi apgalvo, ka tas ir labākais, kas šajā situācijā iespējams. Taču skaidrs ir viens — lai kāds tas būtu, tas tiešā veidā ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja ienākumus un tēriņus.
Lielāka alga un pensija
Sāksim ar to, kas it kā varētu palielināt iedzīvotāju ienākumus. Valsts budžetā nākamgad paredzēts finansējums minimālās darba algas celšanai — no līdzšinējiem 360 eiro līdz 370 eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums tiks saglabāts līdzšinējo 75 eiro apmērā. Sākumā to bija plānots palielināt līdz 85 eiro, taču šo priekšlikumu noraidīja, ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu. Gada diferencētais neapliekamais minimums būs atkarīgs no personas gūto ar nodokli apliekamo kopējo ienākumu apmēru. Pārmaksāto nodokli varēs atgūt nākamā gada sākumā, iesniedzot ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis nākamgad tiks saglabāts līdzšinējā 23 procentu apmērā. No 165 līdz 175 eiro palielināts nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām, kuras neturpina mācīties. Arī šo summu bija paredzēts palielināt par 30 eiro, taču beigās apstiprināts tikai 10 eiro liels palielinājums, no kura reālais ieguvums ir 2,3 eiro.
Daļai pensionāru pēc vecuma pensijas pārrēķināšanas tā palielināsies par 10 eiro. Nākamajā gadā pārrēķinās tās pensijas, kuras piešķirtas 2010. gadā, un tas skars aptuveni 31 tūkstoti pensionāru. 2017. gadā pārrēķinās 2011. gadā piešķirtās pensijas, 2018. gadā — no 2012. līdz 2015. gadam piešķirtās pensijas.
Palielinās nodokļi
Nākamajā gadā ieviesīs solidaritātes nodokli, kas gan attieksies uz nelielu daļu strādājošo. Līdz šim strādājošajiem, kuru ienākumi gadā pārsniedz 48 600 eiro, sociālais nodoklis nebija jāmaksā. Turpmāk tas būs jāmaksā arī par ienākumiem, kas pārsniedz šo summu.
Taču, tāpat kā ienākumi, nākamajā gadā palielināsies arī izdevumi. No nākamā gada 1. jūlija ar 21% pievienotās vērtības nodokli apliks namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus. Nākamgad lielāks akcīzes nodoklis būs benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai. Lielāki nodokļi un nodevas būs azartspēlēm.
Pievienotās vērtības nodokļa likumā apstiprinātie grozījumi paredz no 1. aprīļa ieviest PVN apgriezto maksāšanas kārtību mobilo telefonu, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādē, un tas nozīmē, ka turpmāk nodokli par šo preču iegādi maksās tās saņēmējs. Tāpat nodokļa reversā maksāšanas kārtība attieksies uz vairākiem kokmateriālu veidiem, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo.
Lai cīnītos ar krāpšanu nodokļu jomā, no nākamā gada uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā vieglajiem taksometriem, kā arī ievērojami lielāks ceļa nodoklis būs jāmaksā par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 tonnām.
Galvenais — drošība
Kopumā kā budžeta prioritātes nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana.
Nākamajā gadā papildu finansējums paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda piešķirta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai. Papildu līdzekļi novirzīti pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.
Izskatot galīgajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, Saeima atbalstījusi vairākus ierosinājumus par finansējuma piešķiršanu dažādiem pasākumiem un projektiem, kā arī atalgojuma palielināšanai. Deviņus miljonus nākamgad paredzēts novirzīt pedagogu atalgojuma reformas ieviešanai pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs no nākamā gada 1. septembra. Tāpat papildu līdzekļus piešķirs Valsts probācijas dienesta, Tiesībsarga biroja, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieku, Valsts kontroles revidentu atalgojuma palielināšanai.
Papildu finansējums budžetā nākamgad būs veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī 10 miljonu eiro mediķu algu palielināšanai.
2,3 miljonus eiro nākamgad plānots novirzīt, lai vēl līdz 2016. gada 31. maijam pašvaldības varētu segt izdevumus par privāto bērnudārzu apmeklēšanu tiem vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.
Atbalstītie deputātu priekšlikumi
Saeima, apstiprinot valsts 2016. gada budžetu, atbalstījusi vairākus deputātu un frakciju priekšlikumus par finansējuma piešķiršanu dažādu projektu īstenošanai pašvaldībām, skolām un biedrībām Aizkraukles reģionā:
● Ata Lejiņa priekšlikumu par 10 000 eiro piešķiršanu Jaunjelgavas novada bērnu un jauniešu atbalsta iestāžu attīstībai;
● S. Āboltiņas, K. Šadurska un R. Dzintara priekšlikumu par 110 000 eiro piešķiršanu Likteņdārza daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas pirmā posma būvniecībai;
● Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu par 7000 eiro piešķiršanu biedrībai “Saules sporta klubs” Neretas parka gājēju celiņa uz skolu labiekārtošanai;
● Hosama Abu Meri priekšlikumu par 19 871 eiro piešķiršanu Neretas sociālās aprūpes centra veļas mājas remontam un aprīkojuma iegādei;
● Jura Vectirāna priekšlikumu par 1000 eiro (katram projektam) piešķiršanu škēršļu joslas izveidei un āra trenažieru iegādei Jaunjelgavas vidusskolai, Daudzeses bērnudārzam “Čiekuriņš” bērnu rotaļu laukuma labiekārtošanai, Seces bērnudārzam “Vasariņa” interaktīvās tāfeles iegādei, darbarīku iegādei Mazzalves pamatskolas darbmācības kabinetam, grāmatu iegādei Sunākstes bibliotēkā un āra lapenes celtniecībai Neretas sociālās aprūpes centrā, kā arī 2000 eiro Jaunjelgavas novada grāmatas sagatavošanai un izdošanai.
