Man ir 80 gadu un rakstu tāpēc, ka uztraucos par skolotājas Gaļinas Viegliņas 31. oktobra “Staburagā” rakstīto, ka dzeršanas saknes meklējamas nabadzībā.
Man ir 80 gadu un rakstu tāpēc, ka uztraucos par skolotājas Gaļinas Viegliņas 31. oktobra “Staburagā” rakstīto, ka dzeršanas saknes meklējamas nabadzībā.
Es redzu, ka ir otrādi. Nabadzība rodas dzeršanas dēļ. Pie mums “krutka” nav lētāka, bet maksā no 2 līdz 2,40 latu par pudeli. Dzer to, jo ir tuvumā, bet veikals laukos ap 10 kilometru tālu. Nodzer katru dienu ap pieciem latiem, un tā trīs nedēļas mēnesī.
Mājā visur posts. Aka neiztīrīta, spainis saplīsis, malka nesagādāta. Siens pielijis stāv pļavā melnās gubās, arī pagalmā nav kārtības. Istabā — “bardaks”. Drēbes sasviestas, zābaki pa grīdu izmētāti, starp tiem tukšās pudeles no “točkas”. Uz galda nemazgāti trauki.
Kur dzērāji ņem naudu? No bērnu pabalsta, izspiež invalīdiem, vai izkrāpj pensionāriem. Cik cilvēku dzērumā ir nositušies, cik apzagti! Cik bērnu pamesti postā vai gājuši bojā!
Par nodzerto naudu mājā viss varēja spīdēt. Nebūtu nekādas nabadzības. Šis raksts ir par vienu māju, bet cik tādu māju visā Latvijā? Latvija par nabadzīgāko valsti Eiropā pārvērsta tikai dzeršanas, galvenokārt “točku”, dēļ.
Ja būs tikums, čaklums, pašcieņa, nebūs nekādas nabadzības. Darbu var atrast, tikai nav kas strādā. Ko darīt, kad tik tālu aizlaists? Tomēr jādara! Jāsāk ar audzināšanu. Jāparāda, kādu nabadzību valstī radījusi dzeršana, kādus noziegumus un avārijas tā izraisījusi. Ar jaunatni jāstrādā, kā to darīja cienītais Kārlis Ulmanis. Tagadējai Valsts prezidentei galvenais ir ārzemes.
Ja būsim strādīgi un godīgi, nebūsim alkoholiķi, tad nabadzības nebūs ne mājās, ne valstī. Tā jāskaidro skolēniem.
Jānis Kalniņš Madonas rajonā
