Daudzeses pagasta „Līdumos” 75 gadu jubileju šajās dienās svin Eleonora Ozola. Visu mūžu viņa nostrādājusi par burtlici, tipogrāfijā pa svina burtiņam vien saliekot avīzes slejas.
Daudzeses pagasta “Līdumos” 75 gadu jubileju šajās dienās svin Eleonora Ozola. Visu mūžu viņa nostrādājusi par burtlici, tipogrāfijā pa svina burtiņam vien saliekot avīzes slejas.
— Esmu dzimusi Latgalē, Rēzeknes rajona Pušas pagastā, —stāsta Ozolas kundze. — Sākumā strādāju tēva saimniecībā, vēlāk kolhozā, taču maksāja maz, un mēs, jaunieši, meklējām iespēju dzīvot labāku un interesantāku dzīvi.
1949. gadā nokļuvu Jaunjelgavā, toreiz rajona centrā, un meklēju darbu. Iekārtojos tipogrāfijā par mācekli. Darbs bija smags, taču interesants, un tā arī visu mūžu nostrādāju par burtlici. Tolaik jau nebija modernu iespiedmašīnu un datoru, tāpēc avīzes slejas īpašās kastēs salikām pa vienam vien burtiņam. Tas bija ļoti atbildīgs darbs. Gadījās, ka vēl līdz galam nesaliktais rindu stabiņš sagāzās, un viss bija jāsāk no gala. Tolaik, pirmajos pēckara gados, bieži nebija elektrības, tāpēc iespiedmašīnu darbināja, griežot lielu ratu, bet gaismu deva petrolejas lampa. Gatavās avīzes pašiem bija jāsaloka. Tikai vēlāk šo procesu mehanizēja.
Pirms sāka visas tirāžas drukāšanu, lappuses lasīja cenzors. Tikai tad, kad bija izlabots viņa norādītais, varēja iespiest tālāk. Atceros, reiz, nolīdzinot sleju, biju pārnesusi nākamajā rindā vārdu Staļins. Izrādās, to darīt bija aizliegts, tāpēc nācās vairākas reizes iet uz partijas komiteju un uzklausīt pārmetumus. Partijas sekretāri, bargā balsī kliedzot, man mācīja “pareizo gramatiku”.
Prātā palikuši plūdi pavasaros, kad daļa pilsētas applūda. Arī tipogrāfija bija netālu no Daugavas. Reiz pat domājām, ka nāksies pārvietot tipogrāfijas mašīnas, lai tās nenokļūtu ūdenī, taču viss beidzās ar uztraukumiem vien.
Vēlāk mani norīkoja darbā tipogrāfijā Pļaviņās, bet vēl pēc kāda laika — toreizējā Stučkā. Stučkas tipogrāfijā avīzes “Komunisma Uzvara” (tagad mūsu “Staburags” — aut.) salikšanas process jau bija krietni modernāks — sleju salika nevis no atsevišķiem burtiņiem, bet gan svinā izlēja veselas rindiņas. Šis uzlabojums ievērojami atvieglināja darbu.
Pensijā esot, Ozolas kundze rosās pa māju, bet vasarā arī piemājas dārziņā, kurā aug ne tikai gurķi, tomāti un citi dārzeņi, bet zied arī skaistas puķes.
Eleonoras kundze izaudzinājusi dēlu un meitu, ir divas mazmeitas. Viņa kļuvusi arī par vecvecmāmiņu un ļoti priecājas par mazmazmeitiņas Amandas sīkajiem solīšiem, skanīgo balsi un jauko smaidu.
— Mūžs pagājis kā viena diena, –– saka sirmā kundze. –– Tomēr tas bijis ļoti interesants. Vienīgi tagad naktīs reizēm pamostos un vēlos, kaut būtu gadu divdesmit jaunāka. Būtu spēks un iespējas paveikt daudz vairāk.
