Kurmenes klubs ir viens no retajiem Aizkraukles rajonā, kur ļoti bieži notiek koncerti un dziedājušas gandrīz visas labākās Latvijas grupas.
Kurmenes klubs ir viens no retajiem Aizkraukles rajonā, kur ļoti bieži notiek koncerti un dziedājušas gandrīz visas labākās Latvijas grupas. Gan mūziķiem, gan klausītājiem ceļu uz kultūras namu palīdzējusi atrast Sarmīte Ķīse.
–– Kā kļuvāt kultūras nama vadītāja?
–– Savulaik dzīvoju Vecbebros. Tad pārcēlāmies uz Kurmeni. Strādāju kolhoza “Komjaunietis” konservu cehā. Konservējām gurķus, gatavojām ābolu sulu un citas garšīgas lietas. Pašvaldībā atbrīvojās sekretāres vieta, un mani uzaicināja priekšsēdētāja Ināra Klauģe. Šajā amatā nostrādāju pusotru gadu. Tad piedzima trešais bērniņš, un, kamēr izmantoju bērna kopšanas atvaļinājumu, sekretāres vietā jau bija cits cilvēks. Savukārt man piedāvāja kļūt par kluba vadītāju. Tā jau 18 gadu vadu Kurmenes kultūras dzīvi.
Izslimo “lampu drudzi”
–– Kāds bija pirmais jūsu organizētais pasākums?
–– Tie, manuprāt, bija ražas svētki. Pagasta padomes priekšsēdētāja lūdza sarunāt muzikantus. Sākumā bija problēmas ar pasākumu vadīšanu. Bija ļoti liels “lampu drudzis”. Nevarēju saņemties no skatuves uzrunāt cilvēkus. Iepriekš rakstīju runu, lai zinātu ko teikt.
–– Tagad vairs ne?
–– Nē. Ja nu vienīgi pirms kādiem lielākiem svētkiem. Vārdi paši raisās, un uztraukumu gandrīz nejūtu.
Sāk ar “Hameleoniem”
–– Kā jums izdodas sarunāt mūziķus?
–– Es nezinu, vai to var saukt par amata noslēpumu, taču laika gaitā esmu ieguvusi mūziķa tālruņu numurus un neatlaidīgi zvanu, interesējos. Daudziem ir menedžeri, taču vislabāk runāt ar pašiem mūziķiem. Tad parasti izdodas sarunāt lētāk. Neaicinu tos, kuriem nav savu biļešu. Tas visu ievērojami sarežģītu. Laba sadarbība izveidojusies arī ar vairākiem grupu menedžeriem, piemēram, Mārtiņu Matisonu. Viņš organizē vairāku grupu koncertus.
–– Kā ieinteresējat apmeklētājus?
–– 1991. gadā te izdevās sarīkot grupas “Hameleoni” koncertu. Tas bija pirmais gadījums daudzu gadu laikā, kad klubā bija sanākuši vairāk nekā 250 klausītāju. Vietējie pat šausminājās — lai nopirktu biļeti, bija jāstāv rindā. Pēc tam bija ļoti veiksmīgs grupas “Tranzīts” koncerts, un taciņa bija iemīta. Kopš tās reizes klubā vienmēr ir diezgan daudz apmeklētāju, lai arī reizēm patiešām ir problēma samaksāt mūziķiem, jo skatītāju tomēr nav tik daudz, lai iekasētu nolīgto summu. Māksliniekiem pie mums patīk.
Īpaša aura
— Mūzikanti apgalvo, ka Kurmenes klubā ir īpaša aura. Kas to rada?
— Domāju, paši muzikanti. Ja klausītāji ir atsaucīgi, koncerts izdodas. Es arī vienmēr cenšos sagaidīt ar kafiju, pašas ceptiem pīrādziņiem. Man gan dažkārt pārmet, ka viņi taču brauc uz darbu, lai paši ņem sviestmaizes līdzi, tomēr uzskatu, ka šāda attieksme nedod pozitīvu rezultātu. Uz koncertiem jau nāk ne tikai kurmenieši vien. Brauc cilvēki no apkārtējiem pagastiem –– Mazzalves, Valles, Bārbeles, Birzgales, Skaistkalnes, Stelpes. Bijuši skatītāji no Baldones, uz “Līviem” brauca pat rīdzinieki.
Palīdz “Kurmenes muzikanti”
–– Cik maksā grupas koncerts?
–– Lētāka par diviem simtiem latu vairs nav neviena koncerta. Tie, kuri ir pazīstami un gandrīz vai vietējie, prasa simt latu, taču šādi gadījumi ir ļoti reti. Kurmenē izveidojusies grupa “Kurmenes muzikanti”. Ja kāda grupa pēkšņi atsaka koncertu, vienmēr var uzaicināt vietējos. Viņi spēlē ļoti labu deju mūziku kantri stilā, arī daudzas grupas “Dakota” dziesmas.
–– Vai bieži gadās, ka “lielie” mākslinieki atsaka?
–– Bieži nē, taču reizēm gadās, ka dažādu iemeslu dēļ viņi uz Kurmeni atbraukt nevar. Parasti gan iepriekš piezvana, ka nevarēs ierasties, bet bijis arī tā, ka sola atbraukt, bet norunātajā laikā neierodas. Tā pirms dažiem gadiem notika ar dziedātāju Inesi. Bija diskotēka, taču toreiz nesanāca tik daudz cilvēku, cik bija nepieciešams. Koncerta organizētājs piezvanīja dziedātājai un teica, lai nebrauc. Tas bija nepareizi, jo vainoja nevis organizatoru, bet dziedātāju un radīja viņai sliktu slavu. Ir gadījies, ka atbrauc citi, nevis tie, kuri rakstīti afišā.
Jauniešiem vajadzīgs “tusiņš”
–– Kāds, jūsuprāt, ir izdevies pasākums?
–– No kluba vadītājas viedokļa pasākums izdevies ir tad, ja atnāk pietiekams skaits cilvēku un var norēķināties ar mūziķiem. Taču vislielākais prieks, ja pasākuma apmeklētāji ir apmierināti ar redzēto un dzirdēto. Tas gan neattiecas uz diskotēkām un jauniešiem domātajiem koncertiem.
–– Ko vēlas jaunieši?
–– Šai auditorijai svarīgāks šķiet nevis pats koncerts, bet gan “tusiņš”. Parasti sākumā priecājas, ka būs populāra grupa, taču koncerta laikā viņi nevis sēž zālē, bet mīņājas priekštelpā vai pat ārā pie kluba. Brīžiem šķiet, ka viņus mūzika gandrīz neinteresē. Arī tad, ja atbrauc “Talantu fabrikas” dalībnieki. Pie mums bija Roberto, Čupes un Edijs. Viņi dziedāja pustukšai zālei, bet jaunieši stāvēja kluba ārpusē.
Kultūrai trūkst naudas
–– Vai naudas trūkums ir iemesls tam, ka mazajos lauku kultūras namos koncerti gandrīz nenotiek?
— Tas noteikti ir būtiskākais iemesls. Man paveicies, jo Kurmenes klubā ir salīdzinoši liela zāle. Reiz lasīju laikrakstā, ka Mazzalves kultūras darbiniekiem pārmet — pie viņiem nenotiek koncerti. Kur tad koncertus rīkot, ja viņiem ir tikai nelielā pagasta padomes zāle, kurā ir vieta labi ja 40 skatītājiem? Neviens koncerta organizators pie viņiem pat neriskē braukt. Ja biļete maksā pusotra lata, tad var savākt tikai 60 latu, bet par šādu summu grupu nolīgt nevar. Tāpēc nebūtu korekti viņiem pārmest, ka nerīko koncertus. Turpretī pie mums, Kurmenē, naudas trūkuma dēļ vairs nedarbojas neviens pašdarbības kolektīvs.
— Savlaik pagastā darbojās popgrupa. Vai arī tās vairs nav?
— Pagājušajā gadā popgrupu vadīja Ziedonis Vilde. Viņam kā skolotājam algu maksāja no mērķdotācijas, bet pašvaldība maksāja ceļa izdevumus. Šogad, lai vadītu grupu, vajadzīga pedagoģiskā izglītība, viņam tādas nav, un Vildes kungs vairs nestrādā. Bērni un vecāki ļoti vēlas, lai popgrupa atsāktu darbu. Uzrakstīju pašvaldībai iesniegumu ar lūgumu piešķirt finansējumu. Taču deputāti uzskatīja, ka šādus tēriņus nevar atļauties. Citās, arī ne tik bagātās pašvaldībās, gan naudu atrod. Tā nav vienīgā problēma. Kultūras nodaļa saņēmusi pārmetumus, ka neatbalsta mazo kultūras namu aktivitātes. Iespējams, šī iemesla dēļ mums bija jāiesniedz darba plāns nākamajam gadam. Ko var iesniegt, ja koncertus visam gadam nav iespējams saplānot! Kāda jēga plānā ierakstīt tradicionālos pasākumus — visiem kultūras namiem tie būs vienādi. Vai kādam šī informācija vajadzīga? Domāju — nē.
Prasa 500 latu
— Vai tiešām Kurmenē bijuši visi populārākie Latvijas muzikanti?
— Gandrīz visi. Nav bijusi “Prāta vētra” un “Tumsa”, arī Marija Naumova un daži citi. Jaunieši vēlas, lai atbrauktu grupa “Re:public”. Sazinājos, taču par koncertu jāmaksā 500 latu, tāpat kā “Prāta vētrai”. Vēl vajadzīgs klāts galds 70 latu vērtībā, atsevišķas ģērbtuves un citas ērtības grupas dalībniekiem. Turklāt grupa spēlē tikai astoņas dziesmas. Lai cik viņi būtu populāri, šādus tēriņus nevar atļauties.
Nesakrīt intereses
— Vai jums kāds palīdz organizēt pagasta kultūras dzīvi?
— Nē. Un tā ir lielākā problēma. Esmu pilnīgi viena, nav ar ko konsultēties, šķiet, kultūras dzīves aktivitātes nevienu citu neinteresē. Piemēram, kaimiņos, Mazzalvē, daudzas skolotājas iesaistās kultūras dzīves organizēšanā, vada pulciņus. Pie mums nekā. Visus pasākumus rīkoju viena. Es nevaru izskaidrot, kāpēc tas tā, jo arī skolai laukos jābūt kultūras centram. Pērn bija ideja organizēt sieviešu klubu, taču pēc dažām tikšanās reizēm tā arī neizdevās atrast kopīgu valodu. Pārāk dažādas bija intereses, un nekas neizdevās. Bija doma organizēt dramatisko kolektīvu, taču pietrūka 30 latu mēnesī, ko maksāt režisorei. Iedzīvotāji uzskata, ka viss jādara pašvaldības darbiniekiem, pašu iniciatīva nav vajadzīga, bet tā dzīvot nevar.
Jo populārāks, jo vienkāršāks
— Vai uzņemt māksliniekus kādreiz bijušas problēmas?
— Bija uzaicināti “Talantu fabrikas” dalībnieki Lily un Dons. Viņiem bija ļoti ambicioza menedžere. Skatītāju nesanāca tik daudz, cik plānots, un vienos naktī menedžere man saka, lai eju uz pagasta padomi un paņemot naudu no pašvaldības kases. Citviet tā darot. Taču pašvaldība šādiem mērķiem naudu nekad nav tērējusi. Man netic, tomēr tā tas ir. Arī Lily, Dona un viņu menedžeres uzvedība bija dīvaina. Kad atnācu uz klubu, viņi jau bija atbraukuši un “okupējuši” manu kabinetu. Dons un Lily mēģinot, un viņus nedrīkstot traucēt. Ļoti “lieli” mākslinieki… Bija vēl daži starpgadījumi, kas viņiem godu nedara. Šāda augstprātība piemīt lielākajai daļai jauno “zvaigznīšu”. Lai gan ne visiem. Te bija Chilli, Ziks un Astra. Televīzijas raidījumos šķita, ka Ziks ir ļoti iedomīgs, taču patiesībā viņš ir ļoti kluss un kautrīgs. Arī meitenes bija ļoti jaukas.
Parasti ir tā: jo populārāki un pazīstamāki mākslinieki, jo viņi ir vienkāršāki un sirsnīgāki. Piemēram, “Līvi”. Grupas puiši ir ļoti jauki, piekrīt fotografēties un parunāties.
Bija Spanovskis un Paukštello. Es atnāku, viņi jau priekšā. Spanovskis smaidīdams nāk man pretī un vaicā: “Nu, polšu atnesi, iedzersim?”. Es viņam saku: “Varējāt taču no Rīgas atvest, tur būtu lētāk.” Pasmējāmies, un viss kārtībā.
Reiz Ziemassvētkos pie mums dziedāja Lauris Reiniks. Arī viņš ir ļoti sirsnīgs cilvēks.
Menedžeris aizmieg uz soliņa
— Vai gadījies arī kāds kuriozs?
— Mārtiņš Matisons bija noorgnizējis Spanovska un Paukštello koncertu. Redzot, ka skatītāju maz un nevarēs samaksāt nolīgto summu, Mārtiņš saka, lai es tiekot galā pati, varēšot paņemt naudu no diskotēkas ieņēmumiem, un aizbrauca. Viņam esot otrs pasākums Viesītē. Pēc koncerta Spanovskis pārģērbjas, un man nekas cits neatliek, kā teikt: “Ziniet, koncerts bija ļoti labs, taču naudas, ko samaksāt, man nav.” Spanovskis izbrīnīts prasa, kur tad Mārtiņš, un konstatē, ka ne jau pirmo reizi viņš šādā situācijā aizmucis. Koncerts bija valsts svētkos, un tā bija vienīgā reize, kad pašvaldības priekšsēdētāja piemaksāja trūkstošo summu. Mākslinieki aizbrauca, taču palika Mārtiņa noorganizētā diskotēka. No diskotēkas apmeklētājiem iekasēto naudu atdevu pašvaldības kasē. Kad atbrauca Mārtiņš, saku, ka naudas nav — atdevu māksliniekiem. Vēlāk izrādījās, ka viņam bija pietrūcis naudas degvielai. Kad nākamajā dienā atnācu uz klubu, Mārtiņš bija priekšā un vienā no krēsliem gulēja. Tikai vēlā pēcpusdienā viņam izdevās sameklēt transportu.
— Daudzos pasākumos grūti nodrošināt kārtību. Kā jūs ar to tiekat galā?
— Jau vairākus gadus pasākumos dežurē vietējais zemessargs Ēvalds Jankovičs. Ja viņa nebūtu, problēmas būtu daudz lielākas. Visbiežāk bojā tualetes, un vainīgos grūti noskaidrot. Reiz gan pieķērām kādu vietējo puisi, kurš bija sasitis izlietni. Par to viņš krāsoja autobusu pieturas nojumi un sakopa tās apkārtni.
Krāj fotogrāfijas
— Ir cilvēki, kuri krāj fotogrāfijas, kurās redzami kopā ar slavenībām. Vai arī jūs fotografējaties kopā ar populāriem māksliniekiem?
— Protams. Man ir visai prāva šādu fotogrāfiju kolekcija. Interesanti bildes kopā ar mūziķiem apskatīt nākamajā tikšanās reizē. Piemēram, Ainars Virga reiz, apskatot kāda iepriekšējā koncerta laikā tapušās bildes, vaicāja: “Vai tiešām tie esam mēs?”.
Kūkas sev un citiem
— Ko darāt brīvajā laikā?
— Visvairāk laika aizņem mazdēliņa Riharda audzināšana. Pie manis viņš pavada dažas dienas nedēļā. Rihardam janvārī būs četri gadi, un viņš ir ļoti kustīgs un zinātkārs puika. Reizēm nāk uz koncertiem un cenšas dziedāt līdzi visas dziesmas.
Man ļoti patīk cept pīrādziņus un tortes. Pati nesaprotu, kā vēl nav apnicis. Prieks, ka visiem garšo. Cepu ne tikai sev, bet arī citiem, ja palūdz. Man patīk gatavot.
— Kādu mūziku vislabprātāk klausāties?
— “Līvus” un tās grupas, kuras spēlē kantri mūziku.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Sarmīte Ķīse.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1959. gada 20. jūnijs, Irši.
IZGLĪTĪBA: vidējā, Kokneses vidusskola.
NODARBOŠANĀS: Kurmenes kluba vadītāja.
ĢIMENE: vīrs Andris, trīs bērni — Indra, Sandris un Māris, mazdēls Rihards.
HOROSKOPA ZĪME: Dvīņi.
VAĻASPRIEKS: darbošanās virtuvē.
