Iesaka Imants kaziļuns, laikraksta “Staburags” reportieris
3,5 stundas jeb 265 kilometri šķir Aizkraukli no grandiozas mūzikas un uguns liesmu izrādes, kas katru gadu augusta sākumā notiek Igaunijā, Otepes augstienes ieskautajā Leigo ezerā un tā krastos. Leigo ezera mūzikas festivāls Igaunijā norisinās kopš 1997. gada. Tālu no apdzīvotajām vietām, un tuvākā lielākā pilsēta ir Otepe, kas ir 11 kilometru no ezera. Līdz ar to naktsmītni var meklēt tur vai arī izmantot iespēju nakšņot teltī ezera tuvumā. Tuvojoties Leigo ezeram no Otepes puses pa īsāko ceļu, šaurie meža ceļi brīžiem uzdzen šaubas par to, vai tiešām braucu pareizajā virzienā. Sekojot navigācijas norādēm, mērķis sasniegts un minūtes gājiena attālumā no stāvvietas atklājas pasakaina aina — ezers ar skatuvi uz tā. Kreisajā pusē stiepjas grupa stilizētu milzu ziedu. Ezera otrā krastā pakalns, uz kura no siena veidots ornaments — spirāle. Turpat arī koka stabi, krāvumi — viss, kas vēlāk pārvērtīsies dūmos un ugunī. Šajā krastā pretī skatuvei izvietotas sēdvietas ar krēsliem. Tomēr skatītājs var izvēlēties jebkuru citu vietu pasākuma baudīšanai. Gandrīz vai labāk, ja līdzi paņemta sega vai savs saliekamais krēsls. Tad koncerta baudīšana ir privātāka, intīmāka, nekā sēžot kopā vienā rindā ar pārējiem.
Ap pulksten sešiem vakarā sākas mākslinieku priekšnesumi. Nepaspēju uz sākumu, bet pulksten septiņos “‘Le Grand Tango”, kuru atskaņo akordeons, džeza vijole un čells, igauņu mākslinieku sniegumā noklausījos pilnībā. Pēc tā apmēram stundu ilga pauze, kuras laikā var paēst vakariņas, iemalkot kafiju, nobaudīt gardu saldējumu vai nedarīt neko. Pārdesmit minūtes pirms deviņiem uz skatuves pusi pa vienam vien sāk plūst vīrieši uzvalkos, lakādas kurpēs, sievietes elegantās kleitās. Tērpi kontrastē ar grants ceļu, zāli, raupjo dabas ainavu. Mūziķi sanāk vienuviet, lai deviņos sāktu skanēt Mocarta “Burvju flauta”. Tad sākas īstais brīnums. Maģija, kura vienmēr spilgti atsauksies atmiņā, dzirdot vārdus “Leigo ezers”. Riet saule, un uz ūdens viena pēc otras iedegas lielas sveces. Vīri laivā lēnām piepeld pie katras, iededz un airē tālāk. Lēni, nesteidzīgi. Kad saules gaisma atspīd vairs tikai mākoņos un ezers pamazām iegrimst tumsā, uguns liesmas iedegas pakalnā ezera pretējā krastā. Mazas un lielas, zemas un garas liesmas veido savu stāstu, mūzika — savu, bet tie abi viens otru papildina. Kad ir tumsa, vairs nav redzams ne kalns, ne ūdens, visa lielā telpa kopā ar skatuvi kļūst par vienotu veselumu. Vairāku hektāru lielais laukums ir grandioza skatuve, piepildīta ar Mocarta mūziku. Brīdis, kad apstājas laiks un apjaut, ka esi laimīgs, jo pieredzi to. Festivāla izskaņa bija ar Bēthovena 9. simfoniju. Ap pusnakti apklust pēdējās taktis, bet ugunis vēl deg un sevi grūti piespiest celties, kaut kur doties. ◆
