Jaunjelgaviete Madara Behmane ir viena no trijām Latvijas flautistēm, kuras 1. septembrī sāka mācības prestižajā Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Rīgā.
Jaunjelgaviete Madara Behmane ir viena no trijām Latvijas flautistēm, kuras 1. septembrī sāka mācības prestižajā Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Rīgā.
Viegli izvēlēties instrumentu
Madara, kurai tagad ir 16 gadu, atceras, ka flautas skaņas iepatikušās jau tad, kad viņa klausījās, kā radiniece Aija Briede šo instrumentu spēlē savā izlaidumā P. Barisona Aizkraukles mūzikas skolā. Tāpēc 1996. gada vasarā, stājoties šajā mūzikas skolā, viņai nebija jāprāto, kuru mūzikas instrumentu izvēlēties.
Jaunjelgavas vidusskolas mūzikas skolotāja Maija Otto jau pirmajās dienās mūzikas stundās pamanīja Madaras muzikalitāti. Madaras māte Māra Behmane atceras, kā skolotāja toreiz aizrautīgi mudinājusi vest meitu uz mūzikas skolu.
Brīnumainā flauta
Sākums gan nebija visai spīdošs — atzīst jaunā flautiste. Nekādas īpašās izjūtas viņai neizraisīja neviens no mūzikas skolas 1. klasē spēlētajiem instrumentiem — ne blokflauta, ne pikolo flauta. Tikai 2. klasē sākās īstā spēlēšana — darbs ar lielo flautu.
Pēc gada vecāki topošajai flautistei sagādāja dārgu dāvanu — flautu, kuru speciāli meitenei pasūtīja no tālās Japānas. “Mūzikas skolas flauta, kuru es sākumā spēlēju, man nepatika. Bija ļoti jānopūlas, lai no tās izdabūtu skaņu. Jaunajā flautā vajadzēja tikai mazliet iepūst, un tā jau skanēja,” ar patiku atceras Madara.
Burtnīca ar koncertu pierakstiem
Tolaik Aizkraukles mūzikas skolā viņas bija divas flautistes — Madara un Sandra Vītola, kuras pūšamo instrumentu skolotāja Kārļa Strazdiņa vadībā aktīvi piedalījās konkursos. Sandra 1999. gadā skolu pabeidza, un apmēram četrus gadus Madara bija vienīgā flautiste, kura Aizkraukles mūzikas skolas vārdu skandinājusi dažādos konkursos visā Latvijā.
Var pierakstīt burtnīcu ar atmiņām par konkursiem, kuros Madara piedalījusies. Gan Kārļa Štrāla starptautiskajā konkursā “Jaunais flautists”, Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā, “Talants Latvijai”, gan arī dažādos orķestra konkursos.
Tūkstošiem spēlē Latvijas himnu
2003. gadā Madara spēlēja Latvijas jauniešu pūtēju orķestrī, kurā iepazinās ar daudziem jaunajiem mūziķiem. “Mūziķiem ir sava pasaule. Mēs atpūšamies dziedot, spēlējot spēles un instrumentus. Ikvienam ir jautri,” stāsta Madara.
Īpašas izjūtas Madaru pārņem, atceroties XXIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkus, kad viņa, spēlējot Latvijas pūtēju orķestru dalībnieku koporķestrī, atklāja Dziesmu svētkus Doma laukumā. Neaprakstāma sajūta — cilvēku tūkstošiem spēlēt Latvijas himnu. Klasiskā mūzika, pēc Madaras domām, ir īpaša un daudz skaistāka nekā popmūzika. Ne visi spēj uztvert un saprast šo mūziku. Tuva tā ir tikai tiem, kuri paši to spēlē.
Pietiek vienas mākslinieces
Madara jau sen saprata, ka flautistes karjera nebeigsies ar mūzikas skolas absolvēšanu. Pēc pirmajiem panākumiem konkursos un Aizkraukles mūzikas skolas pedagogu ieteikumiem viņa apzinājās, ka būs jādodas uz “Mediņiem”. Madara atklāj, ka tuvākie cilvēki nemaz nav bijuši sajūsmā par viņas izvēli mācīties mūziku, īpaši vecmamma. Tas tāpēc, ka viena māksliniece ģimenē jau ir — māsa Inga Vectirāne, vizuālās mākslas skolotāja. Mākslinieki nav spējīgi nopelnīt tik daudz, lai par iztiku nebūtu jāraizējas.
Madara ir ļoti apķērīga, tāpēc tuvinieki vēlējās, lai viņa pēc vidusskolas studētu, piemēram, ekonomistos. Tomēr jaunietes ģimene reizē arī priecājas. Mammai, tētim un māsām patīk, kā es spēlēju, ģimene mani atbalsta,” saka Madara. Apņemšanos iestāties mūzikas vidusskolā atbalstīja arī skolotājs Kārlis Strazdiņš un ilggadējā Madaras koncertmeistare konkursos Inga Strazdiņa—Hohlova. Viņa devās līdzi arī uz konsultācijām un palīdzēja Madarai iestājeksāmenā.
Labāk laukos, nevis Rīgā
Mācības Rīgā Madaru īpaši nesaista. “Es ļoti negribu dzīvot Rīgā, man tur būs grūti. Esmu pieradusi pie laukiem — svaigs gaiss, visapkārt tīrs, miers.”
Skola dos jaunas iespējas piedalīties koncertos, izmēģināt, iepazīt, pierādīt sevi. Par to, ka piedāvājumu nebūs, Madarai nav jābēdājas — jau konsultāciju laikā viņu slavējis nākamais flautas spēles skolotājs Juris Gailītis.
Gribētu muzicēt orķestrī
Domājot par nākotni, Madara ir pārliecināta: “Es noteikti negribētu līdzināties Latvijas labākajai flautistei Ditai Krenbergai. Man labāk patiktu spēlēt flautu kādā grupā vai orķestrī. Kopā ir savādāk nekā vienam pašam. Klasiskās mūzikas koncertos cilvēki sēž nekustīgām sejām, nopietni klausās solo spēlē — to ir grūti izturēt. Orķestrī var sarunāties, saskatīties ar saviem tuvāksēdošajiem, sasmaidīties, pēc tam pārrunāt nospēlēto skaņdarbu, apmainīties ar izjūtām un piedzīvoto.”
Meitenei patīk arī dziedāt, viņa to dara Jaunjelgavas jauktajā vokālajā ansamblī “Decima”. “Mana sūtība ir būt uz skatuves. Es ļoti labi jūtos, kad cilvēki manī klausās,” atklāj Madara.
Flautistei ir muzikāla ģimene. Viņas ir trīs māsas — Inga, Madara un Gunta, kuras labprāt dzied trīsbalsīgi. Dodoties kādā izbraukumā ar mašīnu, mammai gribot negribot jāklausās māsu skanīgajās balsīs.
Vasarā “guļ” plauktā
Meitene labprāt spēlētu ne tikai klasisko flautu, bet arī kaut ko modernāku, piemēram, džezu kādā grupā. Nodomu cer piepildīt Rīgā. Madara savulaik spēlējusi Jaunjelgavas vidusskolas Jura Ozola vadītajā kapelā “Fridrihštate”. Madara atminas arī pirmo reizi, kad kopā ar kapelu Jaunjelgavas vidusskolā dejai iekustināja Ziemassvētku balles apmeklētājus. “Interesanti, kā cilvēki dejo, kad es spēlēju,” Madara smaidot saka.
Vasarā Madara ļāva flautai “pagulēt” skapja plauktā. Mācības Mediņa mūzikas vidusskolā nav vieglas, un tagad nav nevienas dienas, kad var nespēlēt.
