Kokneses pūtēju orķestris darbojas no 2001. gada, vadītāja Ziedoņa Puķīša vadībā kolektīvā spēlē 40 dalībnieku. Jaunākajam ir 10, vecākajam — 70 gadu.
Daļa no lielā notikuma
Tas ir savdabīgi, jo kolektīvā saspēlējas un sastrādājas vairāku paaudžu muzikanti, savukārt vadītājam tas ir liels izaicinājums — panākt atšķirīgo paaudžu sapratni un komunikāciju. Ziedonis Puķītis teic, ka viņa atbildība ir līdzvērtīgi novērtēt mūziķu spējas un talantu no dažādām paaudzēm, ar tik lielu vecuma starpību. Kokneses pūtēju orķestris ir pamanāms arī ar savām daiļā dzimuma pārstāvēm — vairāk nekā puse dalībnieču ir jaunietes.
“Gaidot Dziesmu un Deju svētkus, šoreiz pats sev, un, vienojoties ar kolektīvu, esam izvirzījuši mērķi — tik ļoti nesaspringt par skates rezultātiem, bet gatavoties svētkiem, piedalīties, pēc iespējas labāk apgūt svētku repertuāru un pašiem baudīt svētkus muzicējot. Lai izdodas vairāk sajust, ka esam daļa no lielā notikuma. Kā iepriekš, arī šogad mūsu mērķis ir uzstāties Mežaparka Lielajā estrādē, uzskatu, ka dalībniekiem nav bijuši svētki, ja tur neuzstājas,” stāsta Ziedonis Puķītis.
Liela nozīme katram instrumentam
Kokneses pūtēju orķestris darbojas 3. pakāpes grupā, kas ir vidējās grūtības pakāpe, pavisam ir piecas grūtības pakāpes grupas. Grupu sadalījums atkarīgs no kolektīva komplektācijas un repertuāra. “Var teikt, ka mēs, tāpat kā daudzi kolektīvi Latvijā, esam nepilnas komplektācijas orķestris, mums nav klarnešu un mežragu grupas muzikantu. Tas nozīmē, ka ir skaņdarbi, kurus nemaz nespējam atskaņot, jo ir noteikums — jāspēlē, respektējot autora instrumentāciju, neveicot izmaiņas,” stāsta pūtēju orķestra vadītājs.
Gribētos redzēt vairāk jaunu vadītāju
Pūtēju orķestra dalībnieki mēģinājumos tiekas regulāri divas reizes nedēļā, tagad pirms gaidāmās skates, kas būs 10. martā, arī svētdienās — paši savā un kopmēģinājumā.
“Diemžēl 10. martā skates ir arī citiem amatierkolektīviem, ne tikai pūtēju orķestrim, līdz ar to rodas grūtības, jo vienam dalībniekam jābūt vairākās vietās. Saprotu, ka dejotājam jābūt pārī un jādejo, jāizvēlas, ar kuru kolektīvu piedalīties. Parasti zaudējam mēs, jo saprotu, ka dejojot nedrīkst izjukt pāris un komanda. Svētku kontekstā domāju par to, ka Latvijā ir ļoti maz jaunu kolektīvu vadītāju, tas, protams, saistīts ar ekonomisko situāciju valstī, taču man šķiet, ka par to būtu nopietni jādomā. Man gribētos kolektīvu vadītāju rindās redzēt daudz vairāk jaunu cilvēku, kuri pārņemtu mūsu darbu, izrādītu interesi par turpināšanu. Jāapzinās, ka par to samaksu, ko saņem kolektīvu vadītāji, ir jāiegulda milzu darbs. Domāju arī par to, ka dažādās Latvijas vietās pašdarbniekiem ir atšķirīgs finansējums, no tā atkarīgas iespējas uzturēt kolektīvus, iegādāties vajadzīgos instrumentus. Kopumā gan visas šīs problēmas mūsu darbu neaizēno, neskumstam, gribam muzicēt un piedalīties svētkos!” teic Ziedonis Puķītis. ◆
