Vecumnieku novada Vallē, aktieru Amtmaņu muzejā “Zvanītāju Bukas”, Latvijas Nacionālais teātris tradicionāli atklāja izrāžu sezonu. Pirms pasākuma jautrās daļas Valles luterāņu baznīcā notika dievkalpojums. “Zvanītāju Bukās” priekšnesumus sniedza Valles amatierteātris, deju kopa “Valle” un “SenValle”.
Sanākušie šajā dienā svinēja aktiera, režisora un teātra pedagoga Alfreda Amtmaņa-Briedīša 135. dzimšanas dienu. Savukārt 35 gadi apritēja tradīcijai — Nacionālā teātra aktieriem un teātrmīļiem kopā sanākt 5. augustā, kad pirms daudziem gadiem šajā dienā atklāja muzeju Vallē. Ievērības cienīgs gadskaitlis arī Valles evaņģēliski luteriskajai baznīcai — 235 gadi, kopš tā uzcelta.
Arvien mazāk tā laika liecinieku
Teātra zinātniece Rita Melnace klātesošajiem atgādināja, šogad 13. martā pandēmijas dēļ Nacionālais teātris aizvēra durvis skatītājiem, un zīmīgi, ka tās atvērtas tieši 5. augustā ar Jāņa Vimbas režisēto izrādi “ART”. Tiesa, ne ierastajā ritmā, ļaujot lielajā zālē pulcēties maksimāli atļautajam skatītāju skaitam — 760, bet gan pārceļot Mazās zāles izrādes uz lielās skatuves. Teātra zinātniece arī teica, ka draudzība starp teātri un Valli noteikti ir ilgāka nekā 35 gadi. Jau 60. gados Vallē ieradušies teātra ļaudis, stāvējuši pie pussabrukušas “Zvanītāju Buku” ēkas un sprieduši, ko darīt tālāk.
Rita Melnace arī pastāstīja, ka dienu iepriekš, 4. augustā, ar viņu sazinājies teātru fans un aktieru draugs Raitis Apalups (87), kurš iepriekš bija regulārs viesis Vallē. Viņš ir viens no retajiem, kurš Amtmani-Briedīti personīgi sveicis viņa 80. jubilejā. Viņa pieminēja arī teātra zinātnieci, vēsturnieci, Teātra muzeja eksperti Margitu Mantiņu, kas 76 gadu vecumā mūžībā devusies šī gada 24. aprīļa naktī. “Kā Dievs būtu izņēmis darbu no rokām,” teica Rita Melnace, jo Margita tajā laikā bija ķērusies pie darba par aktrisi Elzu Radziņu. Pirms 35 gadiem un arī vēlāk Margita Mantiņa bija bieža viešņa Vallē, kad piektdienās brauca uz šejieni un strādāja par sabiedrisko gidi — vadīja ekskursijas —, un svētdienas vakarā devās atpakaļ uz Rīgu. “Viņa sevi sauca par muzejnieci. Tie ir cilvēki ar ļoti augstu darba ētiku, ļoti precīzi faktos,” tā par savu kolēģi un draudzeni sacīja Rita Melnace un piebilda, ka Margita bija Līvijas Volkovas, latviešu literatūrvēsturnieces, skolniece, ar kuru ilgus gadus strādāja kopā.
Nekas nav labāks
par skatienu acīs
Aktrise Marija Bērziņa, 2019. gada Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmijas laureāte, ar skatītājiem dalījās pārdomās par pandēmijas laiku, kas viņai beidzot ļāvis apstāties sacensībā pašai ar sevi un redzēt, baudīt, kā pavasarī mostas daba, kas nebija izdevies desmit un pat vairāk gadu pēc kārtas. Tomēr, līdzko radusies iespēja tiešsaistes, datortehnoloģijas nomainīt ar īstu saskarsmi ar cilvēkiem, iespēju ieskatīties viņiem acīs, sapratusi, ka nekad to neiemainīs pret tiešsaistes izrādi.
Piepilda dižās
aktrises vēlēšanos
Neiztika todien bez dāvanām muzejam. Veltas Līnes vedekla — Valmieras Drāmas teātra aktrise Ilze Pukinska — muzejam dāvināja kādu vēstures liecinieku. “Mana vīramāte neilgi pirms aiziešanas mūžībā, sēžot Rīgā, Ausekļa ielas dzīvokļa virtuvē, parādīja šo pulksteni un teica — tev tas ir jānodod Vallē Briedīša muzejam. Mūsu mājās tā arī saucām — Briedīša pulkstenis. To nodot muzejam uzticēju Veltas Līnes pēdējai mīlestībai — aktierim Jānim Āmanim,” teica Ilze Pukinska, kopā ar Jāni Āmani masīvo sienas pulksteni nododot muzeja vadītājai Dacei Annai Zvaigznei. Metāla plāksnē iegravētais teksts vēsta: “A. Amtmanim-Briedītim 25. skatuves darbib. jubilejā 26. XI. 1928. Dailes Teātra kolēģi.” Kādu brīdi režisors un aktieris bija arī Dailes teātra kolektīva sastāvā.
Kā dāvana sev un valliešiem — liela, nozīmīga šī diena bija Valles amatierteātrim vai dramatiskajam kolektīvam, kā kuru reizi 68 gadu laikā tas saukts. Kolektīvs un teātra režisore Aija Skosa 5. augustu bija izvēlējusies par vārda došanas svētkiem. Pasākumā viņa svinīgi vēstīja, ka turpmāk aktieri izrādes spēlēs ar vārdu “Briedīši”. ◆
