Šajās dienās aprit desmit gadu, kopš Latvijas valdība un konsorcija “TILTS Communications” pārstāvji parakstīja “Lattelekom” jumta līgumu.
Šajās dienās aprit desmit gadu, kopš Latvijas valdība un konsorcija “TILTS Communications” pārstāvji parakstīja “Lattelekom” jumta līgumu. Šajā laikā, ieguldot gandrīz pusmiljardu latu, telekomunikācijas nozīmīgi attīstītas, pārvarot milzīgo atpalicību no rietumvalstīm.
“Lattelekom” izpilddirektore Lēna Suhonena, 1995. gadā pirmo reizi ierodoties Latvijā, nodomājusi, ka nokļuvusi telekomunikāciju muzejā. Latvijā nebija automātisko starptautisko sakaru, izmantoja sakaru kanālus ar Maskavu, iekšzemes tālsarunas iekārtoja operatores, tālruņa līnijas ierīkošanas rindā gaidīja 150 tūkstošu iedzīvotāju.
Desmit gados situācija pilnīgi mainījusies. Mēs bez starpniekiem varam sazināties ar jebkuru pasaules vietu, līniju ciparizācijas līmenis sasniedzis 83 procentus, interneta DSL lietotāju skaits pārsniedz 10 tūkstošu.
Latvijai galvenais — valstī liberalizēts fiksēto telekomunikāciju tirgus, un šī gada 1. janvārī beidzās “Lattelekom” monopolsituācija.
Beidzies gan vēl nav Latvijas valdības un privātkompānijas “TeliaSonera” strīds: Latvija par telekomunikāciju plāna neizpildi no “Lattelekom” prasa 599 miljonus latu, bet “TeliaSonera” no Latvijas kompensāciju par monopoldarbības termiņa saīsināšanu — 87 miljonus latu. Premjers Einars Repše aicina noslēgt mierizlīgumu, atsakoties no prasībām.
Jubilejas reizē “Lattelekom” vadība bija aicinājusi kopā arī reģionālo mediju vadītājus, lai neuzbāzīgā veidā uzsvērtu galveno, kas šajos desmit gados tomēr padarīts. Īpaši jubilejai uzņēmums izdevis kompaktdisku. Tajā ietvertas dziesmas, kurās pieminēts telefons. Burvīgu koncertu sniedza Nacionālās operas mākslinieki — no Austrijas atbraukušais Egils Siliņš, tenoru trio un jaunā daudzsološā soliste Kristīne Opolais.
Viss būtu jauki un skaisti, bet… Sarīkojuma sākumā “Lattelekom” izpilddirektore somiete Lēna Suhonena runāja angliski, viņai nācās tulkot arī pārējo runātāju teikto. Savā amatā šī kundze strādā kopš 2001. gada, nu varēja šajā laikā latviski iemācīties kaut sasveicināties un pateikt piecus apsveikuma vārdus. Žēl, ka uzņēmumu vadītāji mums “jāimportē”. Vai tiešām vēl nav izauguši analogi Latvijas speciālisti? Mēs jau sen vairs nedzīvojam muzejā.
