Lieldienās Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā viesojās filmu studijas “Animācijas brigāde” mākslinieki.
Lieldienās Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā viesojās filmu studijas “Animācijas brigāde” mākslinieki. Viņi rādīja animācijas filmas un stāstīja par to veidošanu. Līdz mākslas dienām aprīļa vidū muzejā var apskatīt filmu leļļu izstādi.
Smieklīgas un pamācošas
“Animācijas brigādes” leļļu filmas domātas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tās ir ģimenes filmas, kuras interesanti skatīties ikvienam. Bērniem tie ir dzīvnieciņi, aizraujoši un smieklīgi notikumi. Taču pieaugušie noteikti saskatīs, cik veiksmīgi filmu veidotāji spējuši pasmieties par muļķīgiem cilvēkiem un dzīves negācijām. Šajās filmiņās nav vardarbības, dīvainu dzīvnieku un nezināmas izcelsmes būtņu, kas bērniem jauc prātu. Filmiņas ir jaukas, interesantas, smieklīgas un pamācošas.
Valoda saprotama ikvienam
Ļoti interesanta ir filmu varoņu valoda. Animācijas filmu režisors Jānis Cimermanis stāsta, ka tā veidota, lai filmu saprastu ikvienas tautas pārstāvis. Lai filmas varētu pārdot ārzemēs un tās nevajadzētu dublēt, filmu varoņi sarunājas mākslinieku izdomātā valodā. Skaņu efekti un intonācija ļoti precīzi parāda varoņa un visas filmas būtību. Lomas ieskaņojuši talantīgi Valsts leļļu teātra aktieri Laila un Jānis Kirmuškas, Pēteris Šogolovs, Kaspars Pūce un citi. Skaņas un vārdi parasti rodas ieskaņošanas laikā, tā ir improvizācija.
Visas balvas jāliek plauktā
Latvijā veidotās animācijas filmas rādītas Francijā, Vācijā, Polijā, Argentīnā un daudzās citās pasaules valstīs. “Animācijas brigāde” katru gadu piedalās apmēram 20 animācijas filmu festivālos. Ik gadu iegūst 15—18 balvu. Tās gan parasti ir plauktā noliekamas. Tikai vienreiz Argentīnā saņemta naudas balva. Sākumā tā likusies ievērojama summa, taču, kad pārvērsta latos, nieks vien palicis. Jānis Cimermanis prāto: “Piecu minūšu filmiņa izmaksā apmēram 16 tūkstošu latu. Kas salīdzinājumā ar to ir kādi 400 latu?”.
Dod priekšroku ārzemniecēm
Diemžēl televīzijā šīs filmas tik bieži nemaz nevar redzēt. Režisors Jānis Cimermanis, kurš leļļu filmas veido jau divdesmit gadu, stāsta, ka par filmu rādīšanu autoriem jāmaksā. Summa nav lielāka par to, ko televīzija samaksā par ārzemju multfilmu seriāliem. Televīziju darbinieki gan atrunājas, ka ar aizrobežu seriāliem vieglāk saplānot bērnu raidījumu programmu vismaz pusgadam. Taču arī “Animācijas brigādes” veidoto filmiņu ir ļoti daudz. Visu filmu kopējais ilgums ir apmēram 73 stundas. Tās varētu skatīties trīs diennaktis bez pārtraukuma.
Deputāti negrib sevi pazīt
Viena no jaunākajām animācijas filmām ir “Parlaments”, kurā darbojas 25 lelles. Tās veidotas līdzīgas kolorītākajām personām mūsu Saeimā. Taču, kad žurnālisti filmu parādījuši deputātiem, reakcija bijusi visai dīvaina. Deputāti tajā saskatīja daudzus citus, tikai ne sevi. Laikam viņiem nepatika, ka Saeimas deputāti filmā parādīti negatīvi.
Filmiņā var atpazīt Ivaru Godmani ar bungām, Valdi Birkavu, graužot baranku (filma veidota, kad V. Birkavs bija pieteicis badastreiku, protestējot pret apvainojumiem pedofilijā — aut.), Gundaru Valdmani šortos, Kristianu Lībani, Tatjanu Ždanoku. Nosaucot filmā atpazīstamās personas, leļļu māksliniece Dace Rožlapa piebilst, ka kundze tautastērpā nav domāta mūsu valsts prezidente.
Sadarbojas ar dāņiem
Sadarbībā ar dāņiem pabeigta pilnmetrāžas animācijas filma “Props un Berta”. Tā dublēta latviešu valodā, un gadumijā filmu varēja redzēt Latvijas televīzijā. Patlaban filmu rāda pilsētās, kur vēl saglabājušies kinoteātri. Ir arī filmas videoversijas, kuras var nopirkt gan tikai Rīgā.
Tagad “Animācijas brigādes” 13 mākslinieku veido filmu par trijiem musketieriem. Ja viss notiks, kā ieplānots, līdz gada beigām būs uzfilmētas 26 minūtes — filmas pirmā daļa.
Studijas puķu meistare
Animācijas filmu meistari pastāv kopš 1966. gada, kad Arnolds Burovs izveidoja Latvijas leļļu filmu studiju. Deviņdesmito gadu sākumā tapa filmu studija “Animācijas brigāde”.
Viena no pirmajām šīs studijas darbiniecēm bija Ilga Berga—Mačiņa no Mazzalves. Pēc Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas absolvēšanas viņa strādāja Rīgas kinostudijā par butafori. Meklējot talantīgus cilvēkus darbam leļļu filmu studijā, Arnolds Burovs atklāja Ilgas prasmi modelēt un veidot brīnišķīgus tērpus. Animācijas filmu studijā viņa nostrādāja līdz 1993. gadam. Arī viņai pensijā esot, filmu veidotāji dažreiz meklēja Ilgas kundzes palīdzību.
Viņa radīja ne tikai lieliskus tērpus lellēm, bet arī burvīgus ziedus. Ja filmā vajadzēja ziedošu pļavu vai ziedu vainadziņus, tas bija Ilgas darbs. Strādājot leļļu filmu studijā, viņas palīdzību šad tad ievajadzējās arī mākslas filmu veidotājiem. Filmas “Īsa pamācība mīlēšanā” tapšanas laikā ievas jau sen bija noziedējušas, taču kāds skats bija paredzēts ievziedu laikā. Ilgas kundze darināja simtiem ievu ziedu čemuriņu, kuru pēc tam kāra koka zaros. Viņas vaļasprieks bija no pašas gatavotajiem mākslīgajiem ziediem veidot skaistas glezniņas. Nu Ilga Berga—Mačiņa aizgājusi mūžībā, bet palicis viņas paveiktais.
Izziņa.
Vienā sekundē ir 24 “bildītes”. Lai uzņemtu vienu filmas sekundi, lelles rokas, kājas, galvas novietojums un grimase jāmaina 24 reizes. Piecu minūšu filmā ir 13—14 tūkstošu “bildīšu”. Veiksmīgā dienā var nofilmēt 8—9 sekundes. Filmas “Parlaments”, kurā darbojas 25 lelles, dienā nofilmēja apmēram divas sekundes.
