Līdz šim vienmēr ir bijis tā: tas, kas notiek kādā citā pasaules valstī, agrāk vai vēlāk nonāk arī Latvijā. Tā bija ar hipijiem, seksa revolūciju, netradicionālās orientācijas bumu, narkotiku, tetovējumu, pīrsingu izplatības ziedu laikiem un citām lietām. Šonedēļ izlasīju ziņu, kas šokēja, pat šausmināja, iedomājoties to Latvijas versijā. Proti, Amerikas Savienotajās Valstīs no februāra Valsts departamenta dokumentos atceļ ierakstus “māte” un “tēvs”.
Oficiālajos dokumentos turpmāk lietos apzīmējumus “vecāks nr. 1” un “vecāks nr. 2”. Tā kā ASV ir daudz viendzimuma ģimeņu (2005. gadā netradicionālajās ģimenēs auga 300 tūkstošu bērnu), agrāk lietotā dzimumu identifikācija — māte, tēvs — esot pretrunā ar mūsdienu realitāti. Mēģinu iedomāties, kas notiks, ja tiktāl nonāks arī Latvijā. Līdz šim bērna pirmais izteiktais vārds visbiežāk ir “mamma”. Kāds tas būs turpmāk? “Vecāks nr. 1”? Un kāpēc tieši numur 1? Vai tā nediskriminēsim tēvu? Un kurš noteiks, kam ģimenē piešķirt pirmo numuru — mātei vai tēvam? Nāksies pārrakstīt arī ābeci un latviešu dainas! Kāds komentētājs vienā no portāliem jau piedāvā koriģētu tautasdziesmu: “Silta, jauka istabiņa,/Bērza malku kurināta,/Vēl siltāka, vēl jaukāka,/Kad ienāca nr. 2”! Vai bērniem turpmāk mācīsim savus vecākus uzrunāt: “Vecāk, nr. 1!” vai “Senci, nr. 2!”?
Latvijā demogrāfiskā situācija jau tā ir katastrofāla. Jauni cilvēki reproduktīvā vecumā aizbrauc no valsts, bērnu dzimst maz. Kas notiks tālāk, ja netradicionālās orientācijas ģimenēm turpināsim piešķirt tādas pašas tiesības kā tradicionālajām? Nodarbina gan jautājums, kas radīs bērnus, ko šīm, piemēram, geju, ģimenēm adoptēt? Var jau būt, ka zinātne virzīsies uz priekšu tik straujiem soļiem, ka bērnu ne tikai “ieņems” mēģenē, bet deviņos mēnešos arī izaudzēs īpašā kapsulā. Šobrīd tas izklausās kā no zinātniskās fantastikas sfēras, taču neaizmirsīsim, ka pusgadsimtu un vecāki izdomājumi tagad ir realitāte. Varbūt esmu vecmodīga, tomēr negribētu tādu laiku piedzīvot. Saikne, kas sākotnēji veidojas starp vecākiem, vēlāk mātes organismā — ar bērnu, nekādos zinātniskos atklājumos nav ieprogrammējama. Asiņu balss ir visspēcīgākā un sauc pat no attāluma. Tā dabā iekārtots. Tāpēc labāk lai mums ir mātes, māmiņas, mammas, māmulītes, tēvi, tēti, tētuki un papi, nevis numuri. Lai mums ir omītes, opīši, vecmammas un vectēvi, nevis nr. 1 vai nr. 2 kvadrātā vai kubā! Tie kopš piedzimšanas ir katra cilvēka vissvētākie vārdi. Godāsim tradicionālās ģimenes tā, kā tās to ir pelnījušas, un no saviem mazuļiem pirmos gaidīsim tieši šos vārdus, kā tas ir bijis gadu simtiem. Amerikāņu jaunievedumus mums nevajag. Tie lai paliek viņpus okeānam.
